Apotēciji

Apotēciji ir dzimumvairošanās augļķermeņi, kuros veidojas sēņu sporas. Tie var būt atvērti un noslēgti. Noslēgtus apotēcijus sauc par peritēcijiem, savukārt atvērtus - par apotēcijiem (piemēri attēlā). Apotēcijus pēc to izskata un uzbūves var iedalīt vairākos veidos: līnijveida, zvaigžņveida, lekanorveida, biatorveida, lecideju tipa, kārpveida, krāterveida, artonijveida, kā arī kātiņveidīgajos. Līnijveida apotēciji ir gareniski izstiepti vai sakopoti zvaigžņveida formās. To vidusdaļas padziļinājumos attīstās sporas. Šāda veida apotēciji raksturīgi rakstu ķērpjiem (Graphis), laiviņķērpjiem (Alyxoria), opegrafām (Opegrapha) un citiem. Lekanorveida apotēcijiem ir labi attīstīta apmale, kas satur aļģes un vienmēr ir tādā pašā krāsā, kā ķērpja laponis, savukārt diska krāsa (apotēcija vidusdaļa) var būt atšķirīgā krāsā. Lecideju tipa apotēciju apmali veido sēņu hifas. Krāsas ziņā apmale sakrīt ar diska krāsu un nesatur aļģes. Šie apotēciji parasti ir melnā krāsā un cieti. Biatorveida apotēciji parasti ir sfēriski, pusapaļi un uzbūves ziņā līdzīgi lecideju tipa apotēcijiem. Tie nekad nav melnā krāsā, bet parasti it rozā, dzeltenīgā, brūnganā, sarkanīgā krāsā. Tie ir samērā mīksti un viegli saspiežami. Kārpveida apotēciju parasti uz lapoņa ir daudz un tie atgādina kārpas vai krāterus, kuros iekšā attīstās sporas. Šāda veida apotēciji raksturīgi pertuzārijām (Pertusaria), telotrēmām (Telothrema), kārpiņu fliktim un citiem. Artonijveida apotēciji ir plāni un pieplakuši laponim. Šādi apotēciji raksturīgi artonijām (Arthonia). Savdabīgi augļķermeņi veidojas nagliņķērpjiem. Tiem raksturīgi kātiņi, kas var būt ļoti īsi, gandrīz nemanāmi, gan arī garāki - līdz 3 mm gari.