Apotēciji

Apotēciji ir dzimumvairošanās augļķermeņi, kuros veidojas sēņu sporas. Tie var būt atvērti un noslēgti. Noslēgtus apotēcijus sauc par peritēcijiem, savukārt atvērtus - par apotēcijiem (piemēri attēlā). Apotēcijus pēc to izskata un uzbūves var iedalīt vairākos veidos: līnijveida, zvaigžņveida, lekanorveida, biatorveida, lecideju tipa, kārpveida, krāterveida, artonijveida, kā arī kātiņveidīgajos. Līnijveida apotēciji ir gareniski izstiepti vai sakopoti zvaigžņveida formās. To vidusdaļas padziļinājumos attīstās sporas. Šāda veida apotēciji raksturīgi rakstu ķērpjiem (Graphis), laiviņķērpjiem (Alyxoria), opegrafām (Opegrapha) un citiem. Lekanorveida apotēcijiem ir labi attīstīta apmale, kas satur aļģes un vienmēr ir tādā pašā krāsā, kā ķērpja laponis, savukārt diska krāsa (apotēcija vidusdaļa) var būt atšķirīgā krāsā. Lecideju tipa apotēciju apmali veido sēņu hifas. Krāsas ziņā apmale sakrīt ar diska krāsu un nesatur aļģes. Šie apotēciji parasti ir melnā krāsā un cieti. Biatorveida apotēciji parasti ir sfēriski, pusapaļi un uzbūves ziņā līdzīgi lecideju tipa apotēcijiem. Tie nekad nav melnā krāsā, bet parasti it rozā, dzeltenīgā, brūnganā, sarkanīgā krāsā. Tie ir samērā mīksti un viegli saspiežami. Kārpveida apotēciju parasti uz lapoņa ir daudz un tie atgādina kārpas vai krāterus, kuros iekšā attīstās sporas. Šāda veida apotēciji raksturīgi pertuzārijām (Pertusaria), telotrēmām (Telothrema), kārpiņu fliktim un citiem. Artonijveida apotēciji ir plāni un pieplakuši laponim. Šādi apotēciji raksturīgi artonijām (Arthonia). Savdabīgi augļķermeņi veidojas nagliņķērpjiem. Tiem raksturīgi kātiņi, kas var būt ļoti īsi, gandrīz nemanāmi, gan arī garāki - līdz 3 mm gari.

Izīdijas

Viegli lūstošas, sīkas (0,1-3 mm) veģetatīvās vairošanās struktūras ķērpjiem, kuru sastāvā ir gan sēnes, gan aļģes (vai cianobaktērijas) sakopojumi; nokļūstot piemērotā augšanas vietā, tās var uzsākt jauna ķērpja attīstību. Tām var būt dažādas formas: cilindriskas, lodveida, vālesveida, diskveida, zvīņveida, koraļļveida u.c. Izīdijas no ārpuses ir pārklātas ar ķērpja virskārtu, tādējādi liels izīdiju daudzums kopumā palielina ķērpja fotosintizējošo virsmu, palielina mitruma piesaisti. No attāluma izīdijas bieži atgādina smilšpapīra virsmu. Izīdijas parasti atrodas ķērpja virspusē; var atrasties gan uz lapoņa, gan uz lapoņa daivu galiem. Izīdiju formai ir liela nozīme ķērpu identificēšanā. Ne visiem ķērpjiem veidojas izīdijas.


Rizīnas un rizoīdi

Rizīnas ir saknēm līdzīgas struktūras, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta. Termins "rizoīdi" tiek lietots ļoti reti un ar to apzīmē tievus sēņu pavedienus, kas sastāv no vienā rindā novietotām šūnām. Rizīnas ir sēņu hifu pinumi, kas sastāv no vairākiem, kopā saaugušiem rizoīdiem. Rizīnas no virspuses klāj mizas kārta. Rizīnas var būt dažādas formas un tām ir nozīme ķērpju identificēšanā. Rizīnas var būt vienkāršas, zarotas vai divkārši zarotas (kā pudeļbirstes).


Sorāļi un sorēdijas

Sorēdija ir sīks, graudains veidojums, kas sastāv no aļģu šūnām, kuras apvij sēņu hifas. Daudzu sorēdiju sakopojumus sauc par sorāļiem. Sorāļi ir veģetatīvās vairošanās struktūras un piešķir ķērpim miltainu, puverveidīgu izskatu. Aļģēm vairojoties ķērpja iekšpusē, pastiprināti sāk sazaroties arī sēņu hifas, kas aptver arvien jaunas aļģu šūnas. Šai masai sadaloties, tā pārplēš ķērpja mizas kārtu un nokļūst lapoņa virspusē. Sorāļi ir daudzveidīga izskata: lūpveida, galvveida, manžetveida (apļveidīgi aptveroša), punktveida, rievveida u.c. Sorāļu formai ir liela nozīme ķērpju identificēšanā. Sorāļi viegli atdalās no ķērpju lapoņiem, veido lielu dīgļu skaitu, tādējādi ir efektīvas vairošanās struktūras. Sorēdijām nokļūstot ķērpja augšanai piemērotos apstākļos, var attīsīties jauns ķērpja laponis. Ne visiem ķērpjiem veidojas sorāļi.