Latvijas ķērpji - Senās koka ēkas

Ķērpji un koka arhitektūra – pārsteidzošās paralēles ar dabas milžiem

Sun, 21 Sep 2025 14:03:00 +0000

Ķērpjiem raksturīga augšanas vietu specializācija – daļa sugu dod priekšroku nokrišņu pasargātām virsmām. Uz koku stumbriem šādu vietu ir ļoti maz. Parasti kokiem viena puse ir pakļauta nokrišņiem un mitruma ietekmē dominē sūnas, bet ķērpjiem piemērotā “sausā zona” parasti nepārsniedz vien dažus kvadrātmetrus.

Koka ēkas šajā ziņā ir īpašs fenomens. To konstrukcijas rada daudz plašākas virsmas, kas pasargātas no tiešiem nokrišņiem. Tāpēc viena sena koka ēka var nodrošināt ķērpjiem līdzvērtīgu platību kā vairāki dižkoki. Novērtējot tikai piemēroto virsmu laukumu, viena koka ēka var būt pielīdzināma aptuveni 15 dižkokiem.

Protams, koka ēkas nekādā ziņā nevar pilnībā aizstāt kokus – tiem ir nozīmīga loma ne vien kā substrātam ķērpjiem, bet arī kā dzīves telpai citiem organismiem un to savstarpējai mijiedarbībai. Tomēr fakts, ka tradicionālās koka būves nodrošina unikālu un plašu ekoloģisko nišu retajām ķērpju sugām, uzsver to īpašo vietu ainavā un dabas daudzveidības saglabāšanā.

Izdots informatīvs buklets par senajām koka ēkām

Sun, 21 Sep 2025 13:50:00 +0000

Senas koka ēkas ir nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures un tradicionālās ainavas elements, kas atspoguļo Latvijas vēsturiskās būvniecības un amatniecības prasmes, stilu un dzīvesveidu. Vienlaicīgi, šādas ēkas ir nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Absolūtais sabiedrības vairākums nemaz nenojauš, ka senas koka ēkas var būt mājas tādai sugu grupai kā ķērpji, nemaz nerunājot par to, ka šādas ēkas var būt arī vairāku retu un apdraudētu ķērpju sugu dzīvotnes. Ķērpju eksistence uz senu koka ēku sienām ir fantastisks piemērs dabas un cilvēka mijiedarbībai un nekaitīgai līdzās pastāvēšanai. Uz ēkām augoši ķērpji nav ēkām kaitīgi un nesamazina to pastāvēšanas ilgumu. Tā kā ķērpjiem nav sakņu, tie neieēdas koksnē, tie arī neizdala vielas, kas sedēdētu koku. Ķērpji ir viegli piestiprinājušies pie ēkas sienām un pārtiek nevis no koksnes, bet gan nokrišņiem, putekļiem un saules gaismas. Tāpat jāpiemin, ka ķērpju eksistence uz koka ēkām neierobežo un nelimitē ēkas izmantošanas veidus, funkcijas. Ķērpjiem patīk augt uz koka ēkām, jo to koksne ir ļoti ilglaicīga. Tā piemēram, guļbaļķis mežā audzis 100 gadus un tad ēkas konstrukcijā nostāvējis vēl 100 gadus. Kopā saskaitot, senu koka ēku vecums var būt ievērojams, savukārt mežos šādu vecu koku paliek arvien mazāk.

Uz senajām koka ēkām novēroto ķērpju daudzveidība iedvesmojusi radīt izzinošu bukletu "Senās koka ēkas – kultūrvēstures un ķērpju bioloģiskās daudzveidības krustpunktā". Izdevumā iekļauta informācija par 11 īpaši aizsargājamām vai dabā reti sastopamām ķērpju, tiem radniecīgo sēņu sugām, kas nereti sastopamas tieši uz senām koka ēkām. Tajā sniegtas atbildes uz jautājumiem, piemēram:

- Ko ķērpji dara uz ēkām un vai tie bojā virsmu, uz kuras tie aug?
- Kā ieraudzīt ķērpjus, kas aug uz senām koka ēkām?
- Kā palīdzēt saglabāt ar senajām koka ēkām saistīto ķērpju daudzveidību?

Buklets elektroniskā formātā pieejams šeit, savukārt drukātā veidā to iespējams iegūt sazinoties ar Renāti Kaupužu (e-pasts saziņai: renate.kaupuza@gmail.com vai dabarunaesklausos@gmail.com)

Vai ķērpji bojā ēkas, uz kurām tie aug?

Sun, 21 Sep 2025 13:43:00 +0000

Cilvēku centieni nokasīt vai noslīpēt ķērpjus no ēku virsmām ir saprotami – nereti aiz tiem slēpjas bažas, ka ēka tiek bojāta. Taču šīs bailes ir nepamatotas.

Guļbaļķus un citu koksni tiešām var bojāt sēnes, kuru izdalītie fermenti noārda koksnes struktūru. Micēlijs izplešas koksnē, barojas ar tās vielām un galu galā izraisa trupēšanu. Tas notiek mitruma ietekmē, kad koksne ilgstoši ir mitra. Tāpēc būtiski ir savlaicīgi atrast un novērst mitruma avotus, lai koksni pasargātu. Vienkārši sakot – sēnes ēd koksni.

Bet kāpēc vainojam ķērpjus?

Jo tie ir ar acīm saredzami, tātad domājam, ka vainīgi, savukārt koksnē dzīvojošās sēnes nespeciālistam nav saredzamas.

Dažas koksnes sēņu vaininieces, kuru dēļ nežēlestībā ir krituši arī ķērpji, ir šādas: Īstā mājassēne (Serpula lacrymans), ēkusēnes (Leucogyrophana spp.), brūnā pagrabsēne (Coniophora puteana), Vailanta antrodija (Fibroporia vaillantii) u.c.

Tātad – ko tad ķērpji dara uz ēkām?

Ļoti vienkārši – piestiprinās, lai iegūtu savai eksistencei nepieciešamos apstākļos – patvērumu no tiešiem nokrišņiem, noteiktu noēnojuma līmeni, iespēju izbaudīt zemāku konkurenci starp citām ķērpju sugām. Tie nebarojas no virsmas, uz kuras aug, bet gan no lietus ūdens, gaisa putekļiem, atmosfēras minerālvielām un saules gaismas, ko tie izmanto fotosintēzei.

Ja ķērpji patiešām bojātu substrātu, uz kura tie aug, mums nebūtu dižkoku – jo ķērpji apdzīvo kokus jau no agras bērnības un dzīvo uz tiem visu mūžu.

Un vēl – ķērpjiem nemaz nepatīk slapji un satrupējuši baļķi. Tiem patīk no pārlieku liela mitruma pasargātas vietas – zem jumtiņa.

Kopsavilkumā:

ja uz jūsu mājas aug ķērpji – tas nav bojājuma signāls. Tie nebojā koksni. Jā, zināmos apstākļos tie var netieši veicināt mitruma uzkrāšanos, taču šīs ietekmes apmērs vērtējams kā minimāls un nebūt nav salīdzināms ar sēņu izraisītajiem bojājumiem.