Cilvēku centieni nokasīt vai noslīpēt ķērpjus no ēku virsmām ir saprotami – nereti aiz tiem slēpjas bažas, ka ēka tiek bojāta. Taču šīs bailes ir nepamatotas.

Guļbaļķus un citu koksni tiešām var bojāt sēnes, kuru izdalītie fermenti noārda koksnes struktūru. Micēlijs izplešas koksnē, barojas ar tās vielām un galu galā izraisa trupēšanu. Tas notiek mitruma ietekmē, kad koksne ilgstoši ir mitra. Tāpēc būtiski ir savlaicīgi atrast un novērst mitruma avotus, lai koksni pasargātu. Vienkārši sakot – sēnes ēd koksni. 

Bet kāpēc vainojam ķērpjus?

Jo tie ir ar acīm saredzami, tātad domājam, ka vainīgi, savukārt koksnē dzīvojošās sēnes nespeciālistam nav saredzamas. 

Dažas koksnes sēņu vaininieces, kuru dēļ nežēlestībā ir krituši arī ķērpji, ir šādas: Īstā mājassēne (Serpula lacrymans), ēkusēnes (Leucogyrophana spp.), brūnā pagrabsēne (Coniophora puteana), Vailanta antrodija (Fibroporia vaillantii) u.c.

Tātad – ko tad ķērpji dara uz ēkām? 

Ļoti vienkārši – piestiprinās, lai iegūtu savai eksistencei nepieciešamos apstākļos – patvērumu no tiešiem nokrišņiem, noteiktu noēnojuma līmeni, iespēju izbaudīt zemāku konkurenci starp citām ķērpju sugām. Tie nebarojas no virsmas, uz kuras aug, bet gan no lietus ūdens, gaisa putekļiem, atmosfēras minerālvielām un saules gaismas, ko tie izmanto fotosintēzei. 

Ja ķērpji patiešām bojātu substrātu, uz kura tie aug, mums nebūtu dižkoku – jo ķērpji apdzīvo kokus jau no agras bērnības un dzīvo uz tiem visu mūžu.

Un vēl – ķērpjiem nemaz nepatīk slapji un satrupējuši baļķi. Tiem patīk no pārlieku liela mitruma pasargātas vietas – zem jumtiņa.

Kopsavilkumā:

ja uz jūsu mājas aug ķērpji – tas nav bojājuma signāls. Tie nebojā koksni. Jā, zināmos apstākļos tie var netieši veicināt mitruma uzkrāšanos, taču šīs ietekmes apmērs vērtējams kā minimāls un nebūt nav salīdzināms ar sēņu izraisītajiem bojājumiem.