Kas ir ķērpji?

Ķērpji ir simbiozes rezultātā veidoti kompleksi organismi, kuros vienā veselumā funkcionē sēnes (mikobionta) un aļģu (fotobionta) šūnas. Šī savienība tiek dēvēta par mutualistisku simbiozi, jo abi partneri nodrošina viens otru ar resursiem, kas ir kritiski to izdzīvošanai. Ķērpis kā vienots organisms nespēj pastāvēt, ja šie abi komponenti tiek nošķirti.

  • Sēne veido ķermeņa formu, pasargā no nelabvēlīgiem vides faktoriem, tostarp ultravioletā starojuma ietekmi, kā arī uzsūc mitrumu un minerālvielas no apkārtējās vides.

  • Aļģes fotosintēzes ceļā ražo barības vielas, ar kurām barojas arī sēne, kā arī piešķir ķērpim krāsu.

Latvijā konstatētas aptuveni 685 ķērpju sugas, 69 lihenofīlo sēņu sugas (sēnes, kas aug specifiski uz ķērpjiem) un 27 ķērpjiem līdzīgo sēņu sugas.  Sagaidāms, ka šis skaits turpinās pieaugt, tomēr tas nav saistāms ar jaunu taksonu ienākšanu, bet gan ar līdzšinējo nepietiekamo izpēti. Daļa teritorijā sastopamo sugu joprojām nav identificētas vai dokumentētas, un sistemātiski pētījumi varētu būtiski papildināt zināšanas par Latvijas ķērpju daudzveidību.

Īpašības un pielāgojumi

  • Ķērpji var būt dažādās krāsās – no pelēkiem, zaļgani pelēkiem un baltiem līdz spilgti dzelteniem, oranžiem, brūniem vai pat melniem, un to tonis bieži mainās atkarībā no mitruma. 

  • Ķērpju formas ir daudzveidīgas. Tie var būt pulverveidīgi, krūmveidīgi, lapveidīgi, krevveidīgi un zvīņveidīgi. 

  • Spēja izžūt un atdzīvoties – sausuma laikā ķērpji kļūst neaktīvi, bet mitrumā ātri atgūst dzīvotspēju.

  • Fluorescence -  daži ķērpji ultravioletā UV gaismā spēj spīdēt, kas pasargā tos no šūnu bojājumiem.  Ķērpju fluorescence rodas tāpēc, ka to ķermenī ir īpaši pigmenti un ķīmiskas vielas, kas spēj absorbēt UV starojumu un izstarot to kā redzamu gaismu. Tas darbojas kā aizsardzības mehānisms, lai tie spētu turpināt ražot barības vielas pat stipras saules iedarbībā.

  • Daļai ķērpji raksturīga spēja reaģēt ar dažādiem ķīmiskiem reaģentiem (K, C, KC, P u.c.), jo to laponī esošie sekundārie metabolīti ķīmiskās mijiedarbības rezultātā rada raksturīgas krāsu maiņas, kas ir būtisks papildinājums morfoloģiskajām pazīmēm un ļauj precīzāk noteikt sugas un to ķīmisko sastāvu.

Loma dabā un cilvēku dzīvē

  • Fotosintēzes ceļā tie ražo skābekli.

  • Tie palīdz veidot augsni, jo spēj augt vietās, kur citi organismi nevar izdzīvot, - pat polārajos reģionos un tuksnešos. Eksperimentālie pētījumi pierāda, ka tie būtu spējīgi augt arī kosmosā un uz Marsa.

  • Kalpo par barību dažiem dzīvniekiem (piemēram, ziemeļbriežiem), par ligzdu veidošanas materiālu putniem.

  • Nodrošina dzīves vidi mikroorganismiem un kukaiņiem, barību bezmugurkaulniekiem.

  • Ķērpji turpina pierādīt savu nozīmi kā jutīgi indikatororganismi – tie reaģē uz gaisa piesārņojumu, skābekļa un mitruma izmaiņām.

  • Ķērpji gadsimtiem izmantoti dažādām cilvēku vajadzībām.  No tiem iegūst dabīgās krāsvielas audumiem un dzijām, bet dažās kultūrās tos izmanto arī pārtikā un dzērienu gatavošanā. Mūsdienās tiem liela nozīme medicīnā. Tie tiek pētīti kā antibakteriāli un pretiekaisuma līdzekļi. Savukārt parfimērijā ķērpju ekstrakti tiek izmantoti smaržu fiksācijai.