Szczepkamyces campestris

Parastā lazdupiepe, Szczepkamyces campestris (Quél.) Zmitr.
(syn. Dichomitus campestris (Quél.) Domański & Orlicz)

Sugas apraksts: viengadīgi līdz daudzgadīgi, klājeniski augļķermeņi. Raksturīga spilvenveida forma ar izteikti paresninātu centrālo daļu. Augļķermeņi parasti iegareni, ovāli, centrā līdz 15 mm biezi, līdz 10 cm gari. Ļoti raksturīgi, ka augļķermeņa augšējā daļā redzama brūna līdz melna mala. Poru virsma salmu dzeltena līdz oranžīga, dzeltenbrūna. Poras stūrainas, lielas, 1–2(–3) uz mm, uz slīpiem substrātiem bieži izstieptas, neregulāras ar plānām starpsieniņām. Pamatnes slānis balts līdz koksnes krāsā, 1–3 mm biezs; stobriņu slānis līdz 15 mm biezs. Aug gan pa vienai, gan nelielās grupās. 

Ekoloģija: aug uz lazdām, parasti uz atmirušas koksnes, bet var augt arī uz dzīviem lazdu zariem. Biežāk var atrast vecākos lazdu puduros, gan uz stāvošiem nokaltušiem lazdu zariem, gan uz nokritušiem. (Citur konstatēta arī uz alkšņiem, kļavas, skābarža, kastaņas, vilkābeles, oša, apses, plūmes, ozola, tamariksa un gobas.) Reti sastopama visā Latvijas teritorijā, tomēr ievērojami biežāk konstatēta Vidzemē.  

Piemērotākie biotopi: sastopama biotopos, kuros atrodami lazdu puduri, tādos kā Veci jaukti platlapju meži (9020*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Ozolu meži (9160), Nogāžu un gravu meži (9180*), Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm (91F0*). Ne vienmēr atrodama dabiskos meža biotopos, var būt arī jaunākos mežos, kuros atrodami vecāki lazdu puduri. Jāatzīmē, ka lai gan sugai piemērota substrāta netrūkst, tomēr tā ir samērā reti atrodama. 

Līdzīgās sugas: var sajaukt ar citām dzeltenīgas krāsas piepēm, piemēram, Hēnela antrodīti Antrodiella hoehnelii. Iespējams, arī ar dzeltenīgo smalkpiepīti Resiniporus pseudogilvescens vai sveķaino smalkpiepīti Resiniporus resinascens. Laba lazdupiepes atšķiršanas pazīme ir tumši brūnā līdz melnā mala augļķermeņa augšējā daļā.  

Apdraudējumi: mežizstrāde un vecu lazdu puduru izciršana.