Skeletocutis stellae

Zvaigžņu baltene, Skeletocutis stellae (Pilát) Jean Keller

Sugas apraksts: augļķermeņi daudzgadīgi, klājeniski, līdz 2 cm biezi. Poru virsma balta (vasaras beigās, rudenī, kad sācis augt jaunais slānis) vēlāk krēmkrāsas līdz rozīgi bēša, gaiši brūna (nākamā gada pavasarī, vasaras sākumā), viegli spīdīga, poras sīkas, 5–7 uz 1 mm. Neauglīgā mala krēmkrāsas, pūkaina vai šķiedraina, var būt samērā plata, vecākiem augļķermeņiem tā izskatās piesūkusies ar sveķiem, brūna līdz pat gandrīz melna. Stobriņu slānis stingrs, it kā "stiklains", katrs slānis līdz 3 mm biezs. Vasaras beigās, rudenī, kad sāk augt jaunais slānis, tas vietām izskatās puscaurspīdīgs. Dabā visvieglāk ir noteikt vecākus augļķermeņus - tiem labi redzama tumši brūna, sveķaina mala un šķērsgriezumā saskatāmi vairāki slāņi. Veci augļķermeņi retos gadījumos malās uzlokās un daļēji atdalās no kritalas.

Apskatot šķērsgriezumu, reizēm katram stobriņu slānim redzama viegla krāsas pāreja - slāņa daļa, kas atrodas tuvāk substrātam, ir nedaudz gaišāka, bet uz ārpusi vērstā - tumšāka; dažreiz var izskatīties, ka starp slāņiem ir šauras, gaiši brūnas līnijas. Tas skaidrojams ar to, ka pavasarī piepes virspuse nobrūnē. Savukārt citos gadījumos vecākie slāņi ir gandrīz viedabīgā gaišā dzintarkrāsā, bet redzams izteikts kontrasts ar jauno slāni, kas ir koši balts.  

Ekoloģija: aug uz vidēji līdz stipri satrupējušām egļu kritalām, ļoti reti konstatēta uz priedes. Citur konstatēta arī uz baltegles. Suga Latvijā ir reta, sastopama visā teritorijā, taču lielākas populācijas zināmas Vidzemē, īpaši Gaujas Nacionālā parka apkārtnē.  

Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), parasti biotopos ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem (pārplūstoši, purvaini laukumi). Līdzīgi kā daudzas citas DMB specifiskās piepju sugas, labprāt aug uz kritalām upīšu, strautu tuvumā. Var būt sastopama arī tādos biotopos kā Staignāju meži (9080*) un Purvaini meži (91D0*) - vairāk raksturīga būs atrašanās vieta šo biotopu perifērijā. Konstatēta kopā ar citām DMB specifiskajām un idikatorsugām, tādām kā smirdīgā baltene, melnsvītras cietpiepe, sarainā rūsassēne, melnā samtpiepe.  

Līdzīgās sugas: var sajaukt ar citām gaišas krāsas, klājeniskām piepju sugām, kas aug uz egļu kritalām, it īpaši, ja zvaigžņu baltenes augļķermenis ir jauns un tam nav izveidojušies vairāki slāņi un labi redzama sveķainā mala.  

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.