Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Skeletocutis odora
Smirdīgā baltene, Skeletocutis odora (Sacc.) Ginns
SBS | VU |
Sugas apraksts: klājenisks, viengadīgs augļķermenis ar mīkstu, nedaudz želejveida vai vaskainu konsistenci. Veci augļķermeņi saplaisā, vēlāk saraujas, kļūst cieti un trausli. Augļķermeņi parasti samērā lieli, var būt ≥ 50 cm plati, bet var būt arī samērā nelieli, ap 10 cm plati (var veidot arī vairākus, netālu esošus ieapaļas formas un dažāda izmēra augļķermeņus). Augļķermeņa virsma gluda līdz izteikti mezglaina, var veidot “pakāpienus” no poru slāņa trubiņām. Poru slānis balts, krēmkrāsas, vietām var būt puscaurspīdīgs, vēlāk gaiši dzeltenbrūns. Poras sākumā regulāras, (2-)3-5 uz 1 mm, vēlāk sašķeļas un veido V-veida formas, kļūst arvien neregulārākas. Stobriņu slānis līdz 1 cm biezs (var sasniegt arī 2 cm). Svaigiem augļķermeņiem (ne vienmēr) var būt izteikta saldskāba smarža, ko raksturo dažādi - pēc siera vai ķiplokiem, bet veciem eksemplāriem šī smarža izzūd.
Ekoloģija: galvenokārt aug uz egļu un apšu, retāk - bērzu, priežu, arī baltalkšņa kritalām, reti uz stāvošas mirušās koksnes. Citur konstatēta arī uz baltegles. Suga sastopama visā Latvijas teritorijā, taču Kurzemē retāk.
Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), parasti mežos ar mitru mikroklimatu. Var būt arī citos biotopos, piemēram, Veci jaukti platlapju meži (9020*) un Purvaini meži (91D0*). Var augt kopā ar citām DMB specifiskajām un indikatorsugām - rožainā apmalpiepe, tumšbrūnā cietpiepe, maigā mīkstpore, zvaigžņu baltene, centrbēdzes flēbija, melnā samtpiepe.
Līdzīgās sugas: var sajaukt ar citām gaišām, klājeniskām piepēm. Samērā līdzīga ir caurspīdīgā mitrumpiepe Physisporinus vitreus un asinssarkanā mitrumpiepe Physisporinus sanguinolentus (bojājumu vietās krāsojas sarkanīga). Iespējams sajaukt arī ar dzelteno antrodiju Antrodia xantha un citām bieži sastopamām antrodiju sugām.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Iespējams, sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija.


