Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Resinoporia crassa/cretacea
Biezā antrodija, Resinoporia crassa (P. Karst.) Audet (syn. Antrodia crassa (P. Karst.) Ryvarden) /
Resinoporia cretacea (Runnel, Spirin & A. Lõhmus) Audet (syn. Antrodia cretacea Runnel, Spirin & A. Lõhmus)
SBS | CR |
Sugas apraksts: abas sugas ir tuvu radniecīgas un ļoti līdzīgas pēc izskata, Latvijā biežāk konstatēta Resinoporia cretacea. Daudzgadīga, klājeniska piepe. Augļķermeņi līdz 40 cm plati. Samērā raksturīgi, ka vidusdaļā paresnināti (izskatās kā gareni spilveni), vidusdaļā var būt līdz ≥2 cm biezi. Augļķermeņa virsma gluda līdz mezglaina, vecākiem augļķermeņiem var parādīties plaisas. Augļķermeņi mīksti, to daļas viegli atdalāmas no sustrāta. Poru slānis balts līdz krēmkrāsas, vēlāk pelēkbrūns vai dzeltens-dzeltenbrūns (veci augļķermeņi). Poras 4-6 (7) uz 1 mm, apaļas līdz stūrainas, pagarinātas uz slīpiem substrātiem. Mala balta, vēlāk pelēkbrūna vai dzeltenbrūna. Mīkstums grūti ieraugāms, jo drīz kļūst par krītainu masu, saplūstot kopā ar vecākajiem stobriņu slāņiem. Tādēļ šķērsgriezumā parasti labi saskatāms viens vai divi jaunākie slāņi, bet pārējais ir krītaina, drupena, vairāk vai mazāk viendabīga masa. Garša rūgta.
Ekoloģija: aug uz skujkoku kritalām. Parasti uz egles, var būt arī uz priedes. Citur konstatēta arī uz baltegles. Latvijā sastopama reti, neviendabīgi. Galvenokārt konstatēta Vidzemē, Gaujas nacionalajā parkā un tā apkārtnē, Valkas apkārtnē. Atsevišķi novērojumi Latgalē un Kurzemē.
Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var konstatēt arī citos biotopos, kuros atrodamas egļu kritalas, piemēram, Nogāžu un gravu meži (9180*).
Līdzīgās sugas: var sajaukt ar citām gaišas krāsas klājeniskām piepēm, kas aug uz skujkoku kritalām. Sugu palīdz atšķirt: 1) šķērsgriezumā redzams, ka piepe daudzgadīga, jaunākie slāņi labi saskatāmi, vecākie veido krītainu, drupenu masu, 2) rūgta garša.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.
