Pāriet uz galveno saturu
Latvijas ķērpji un dabisko mežu biotopu sugas
  • Sākums
  • Par mums
    • Atbalsti mūs
    • Pakalpojumi
    • Biedrība "Daba runā, es klausos"
  • Ķērpji
    • Taksonu saraksts
    • Senās koka ēkas
    • Terminu vārdnīca
  • DMB sugas
    • DMB ķērpji
      • Pārskats
    • DMB sēnes
      • Pārskats
    • DMB sūnas
      • Pārskats
    • DMB vaskulārie augi
      • Pārskats
  • Visas sugas

Pārlūkot

  • Ķērpji
    • Acolium
    • Acrocordia
    • Alectoria
    • Alyxoria
    • Arthonia
    • Arthothelium
    • Bacidia
    • Bactrospora
    • Biatora
    • Bryoria
    • Buellia
    • Calicium
    • Chaenotheca
    • Caloplaca
    • Cetrelia
    • Chaenothecopsis
    • Chrysothrix
    • Cladonia
    • Cliostomum
    • Collema
    • Cystocoleus
    • Dermatocarpon
    • Dibaeis
    • Diplotomma
    • Evernia
    • Felipes
    • Flavoparmelia
    • Graphis
    • Gyalecta
    • Hertelidea
    • Heterodermia
    • Hypocenomyce
    • Hypogymnia
    • Icmadophila
    • Lecanactis
    • Leptogium
    • Lobaria
    • Loxospora
    • Micarea
    • Microcalicium
    • Menegazzia
    • Multiclavula
    • Mycoblastus
    • Mycocalicium
    • Nephroma
    • Opegrapha
    • Parmelia
    • Parmeliella
    • Parmelina
    • Peltigera
    • Pertusaria
    • Phlyctis
    • Pleurosticta
    • Psilolechia
    • Ramalina
    • Reichlingia
    • Ricasolia
    • Sclerophora
    • Scytinium
    • Solorina
    • Stereocaulon
    • Thelotrema
    • Tuckermanopsis
    • Usnea
    • Xanthoparmelia
    • Zwackhia
  • Sēnes
    • Amylocystis
    • Anomoporia
    • Artomyces
    • Asterodon
    • Calcipostia
    • Cinereomyces
    • Climacocystis
    • Crustoderma
    • Dentipellis
    • Diplomitoporus
    • Erastia
    • Exophiala
    • Fistulina
    • Flavidoporia
    • Flaviporus
    • Fomitopsis
    • Fuscoporia
    • Fuscopostia
    • Ganoderma
    • Gliophorus
    • Gloeoporus
    • Gloiodon
    • Grifola
    • Hapalopilus
    • Hericium
    • Hermanssonia
    • Hypocreopsis
    • Inonotus
    • Ionomidotis
    • Ischnoderma
    • Junghuhnia
    • Lentinus
    • Leptoporus
    • Oxyporus
    • Pappia
    • Perenniporia
    • Phaeolus
    • Phellinidium
    • Phellinus
    • Phellopilus
    • Phlebia
    • Polyporus
    • Porodaedalea
    • Pseudomerulius
    • Pycnoporellus
    • Resinoporia
    • Rhodonia
    • Rigidoporus
    • Sidera
    • Skeletocutis
    • Szczepkamyces
    • Urnula
    • Xylobolus
    • Sarcodontia
    • Trametes
  • Sūnas
    • Alleniella
    • Anastrophyllum
    • Anomodon
    • Antitrichia
    • Barbilophozia
    • Bazzania
    • Buxbaumia
    • Calypogeia
    • Crossocalyx
    • Dicranum
    • Exsertotheca
    • Frullania
    • Geocalyx
    • Homalia
    • Hylocomiastrum
    • Isothecium
    • Jamesoniella
    • Jungermannia
    • Lejeunea
    • Leucobryum
    • Liochlaena
    • Lophozia
    • Marchantia
    • Metzgeria
    • Neckera
    • Neoorthocaulis
    • Nowellia
    • Odontoschisma
    • Plagiothecium
    • Porella
    • Pseudanomodon
    • Rhytidiadelphus
    • Riccardia
    • Scapania
    • Schistostega
    • Sphagnum
    • Syzygiella
    • Trichocolea
    • Zygodon
    • Ulota
    • Festuca
  • Vaskulārie augi
    • Alium
    • Bromopsis
    • Carex
    • Cinna
    • Circaea
    • Corallorhiza
    • Cypripedium
    • Dentaria
    • Diphasiastrum
    • Epipogium
    • Galium
    • Geranium
    • Glyceria
    • Listera
    • Lunaria
    • Matteuccia
    • Poa
    • Polygonatum
    • Ranunculus
    • Sanicula
    • Viola

Autortiesības

© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze

Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.

Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv

  • Visas sugas
  • Sēnes
  • Pycnoporellus
  • Pycnoporellus alboluteus

Pycnoporellus alboluteus

Baltdzeltenā egļpiepe, Pycnoporellus alboluteus  (Ellis & Everh.) Kotl. & Pouzar

SBS

CR

Sugas apraksts: viengadīga, košas krāsas piepe ar lielām, stūrainām porām. Parasti klājeniska, bet var veidot nelielas atliektas malas. Augļķermeņi var būt gan samērā kompakti (līdz 20-30 cm plati), gan veidot garas joslas, kas var būt ≥1 m platas. Krāsa bāli dzeltenīgi balta līdz oranža, oranži sarkana, atkarībā no vecuma. Mīkstums gaiši oranžs, līdz 2 mm biezs. Svaiga sēne ir mīksta, bet, izžūstot, kļūst cietāka un nedaudz saraujas. Poras ļoti lielas, līdz 2–4 mm platas, stūrainas. Poru sieniņas dziļi sašķeltas, tādēļ piepe var atgādināt adateni. Stobriņu slānis līdz 2 cm biezs. Uzpilinot KOH, maina krāsu uz ķiršsarkanu.           

Ekoloģija: aug uz egļu kritalām, parasti sākotnējā līdz vidējā sadalīšanās pakāpē. Aug uz koksnes, reti uz mizas. Latvijā ir tikusi novērota arī daļēji paslēpusies zem atdalījušās mizas "aizkara". Dod priekšroku kritalām, kas nedaudz piepaceltas no zemes. Citur konstatēta arī uz baltegles. Latvijā sastopama ļoti reti, konstatēta trīs teritorijās - Gaujas nacionālajā parkā, Ķemeru nacionālajā parkā un Ugāles-Popes-Piltenes meža masīvā. Ņemot vērā, ka suga ir pamanāma gan formas, gan krāsas dēļ, maz ticams, ka tā sastopama biežāk un tikusi nepamanīta. Arī citur Eiropā baltdzeltenā egļpiepe ir ļoti reti sastopama.   

Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*). Nav izslēgts, ka sugu būtu iespējams konstatēt arī citos biotopos ar egļu mirušo koksni, tādos kā Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050) un Nogāžu un gravu meži (9180*). Sugai ir piemēroti biotopi ar mitru mikroklimatu. Latvijā suga konstatēta kopā ar citām DMB specifiskajām un indikatorsugām - tumšbrūnā cietpiepe, centrbēdzes flēbija, sausā krustoderma, rožainā apmalpiepe.

Līdzīgās sugas: domājams, ka raksturīgā izskata dēļ grūti sajaucama ar citām sugām.

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Iespējams, ka ietekmē arī mikroklimata un hidroloģiskā režīma izmaiņas biotopā.  

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.