Picipes badius

Kastaņbrūnā kātiņpiepe, Picipes badius  (Pers.) Zmitr. & Kovalenko
(syn. Polyporus badius  (Pers.) Schwein.)

Sugas apraksts: viengadīga, samērā liela piltuvveidīga sēne. Cepurīte līdz 20 cm plata, tās augšpuse gluda, spīdīga, gaiši sarkanbrūna līdz tumši brūna, parasti tumšāka centrā, malas gaišākas. Cepurītes mala ieliekta un viļņota. Kātiņš novietots cepurītes malā, reizēm centrā, samērā īss, pelēkbrūns līdz tumši brūns. Poru slānis balts, poras mazas, 5-8 uz 1 mm. Konsistence stingra, mīkstums gaiši dzeltenbrūns.  

Ekoloģija: aug uz lapu koku kritalām un celmiem, izraisa balto trupi. Parasti uz vidēji līdz stipri satrupējušām, nosūnojušām kritalām. Konstatēta uz apses, bērza, alkšņiem, oša, gobas, vītoliem, ozola, dižskābarža u.c. Aug lapu koku un jauktos mežos, parkos, raksturīga mežos upīšu tuvumā un gravās. Augļķermeņi parādās samērā agri, vasaras sākumā. Piemērotos biotopos regulāri sastopama visā Latvijas teritorijā. Aug gan pa vienai, gan lielākās vai mazākās grupās.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci jaukti platlapju meži (9020*), Aluviāli meži (91E0*), Nogāžu un gravu meži (9180*), Ozolu meži (9160), Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm (91F0)  arī Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var būt sastopama arī parkos un, it īpaši ūdensteču tuvumā, arī mežaudzēs, kas neatbilst meža biotopiem. Var konstatēt kopā ar DMB indikatorsugu lapkoku svečtursēni.   

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar citām Latvijā sastopamamām kātiņpiepēm. Tomēr nevienai no tām nav raksturīga kastaņbrūna cepurītes virspuse. Jāpārbauda sugas piederība, ja tiek atrasti ļoti gaiši eksemplāri.                    

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.