Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Merulius serialis
Rindu flēbija, Merulius serialis (Fr.) S.H. He, Yue Li & Nakasone
(syn. Phlebia serialis (Fr.) Donk)
SBS |
Sugas apraksts: viengadīga, plāna, klājeniska sēne, kas veido lielus laukumus uz priežu kritalu apakšpuses. Augļķermenis ir vaskains un cieši piekļaujas substrātam. Tā virskārta ir gluda vai nedaudz nelīdzena, ar sīkiem izciļņiem, vecākiem eksemplāriem var būt ar plaisām, krāsa no pelēkdzeltenas līdz gaiši oranžai vai ķieģeļsarkanai, samērā līdzīga kritalai, uz kuras aug. Kālija hidroksīda (KOH) piliens iekrāso augļķermeni vīnsarkanā tonī.
Ekoloģija: aug uz vidēji līdz stipri satrupējušām priežu kritalām bez mizas, kritalu apakšējā daļā. Ļoti raksturīgi, ka priedes kritalas augšējā daļa ir apaugusi ar sūnām, šādos gadījumos rindu flēbijas oranžais augļķermenis veido uzskatāmu kontrastu ar sūnu zaļo toni. Piemērotos biotopos (mitri skujoku meži) sastopama samērā regulāri visā Latvijas teritorijā.
Piemērotākie biotopi: sastopama biotopos Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Purvaini meži (91D0*). Retāk arī jaunākās priežu mežaudzēs, kas vēl neatbilst dabiskiem meža biotopiem. Iespējams konstatēt kopā ar tādām DMB sūnu sugām kā līklapu novellija un Hellera ķīļlape.
Līdzīgās sugas: ir iespējams sajaukt ar citām plānām, klājeniskām dzeltenīgas krāsas sēnēm. Rindu flēbijas noteikšanā svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus - gan dzīvotne (mitrs skujoku mežs), gan substrāts (priedes kritala), gan augļķermeņa krāsa un struktūra (dzeltenīgi oranža, vaskaina plāna "plēvīte" ar nelieliem izciļņiem). Pilnīgi droša sugas noteikšana iespējama mikroskopiski.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Iespējams, ka negatīvi ietekmē arī meliorācija.
