Phellinus chrysoloma

Egļu cietpiepe, Phellinus chrysoloma (Fr.) Donk

Sugas apraksts: augļķermeņi daudzgadīgi, klājeniski ar atliektu malu vai sēdoši. Bieži ar cepurītēm dakstiņveida grupās. Cepurīšu augšpuse samtaina līdz saraina, rievota, joslaina, krāsa sarkanbrūna, brūna, mala gaišāka. Augoša mala dzeltena. Poru virsma sākumā dzeltenbrūna, ar vecumu kļūst tumšāka, nereti silti kanēļbrūna. Poras stūrainas līdz labirintveida, 1–3 uz 1 mm, reti mazākas – 4–6 uz 1 mm. Starpsieniņas plānas, veselas vai saplaisājušas. Mīkstums sarkanbrūns, šķiedrains un stingrs. Stobriņu slānis līdz 1 cm biezs. 

Ja augļķermeņi veido samērā kompaktu formu (uz dzīvu egļu stumbriem zaru vietās), tad līdz 10-20 cm plati, klājeniski ar atliektu malu vai veido lielākas cepurītes. Uz zariem veido garus, saaugušus augļķermeņus - no augšpuses abās zara pusēs redzamas nelielu, plānu, pusapaļu līdz iegarenu cepurīšu rindas, apakšpusē - samērā vienots poru slānis. Uz kritalām klājeniski ar atliektu malu.  

Ekoloģija: aug uz dzīvu egļu stumbriem zaru vietās, uz zariem, arī uz egļu kritalām. Konstatēta arī uz lapegles. Sastopama regulāri visā Latvijas teritorijā. Citās valstīs konstatēta arī uz baltegles.   

Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var būt arī citos meža biotopos, kuros aug egles un atrodama egļu mirusī koksne. Var būt sastopama arī jaunākās mežaudzēs, kas neatbilst biotopiem. 

Līdzīgās sugas: atšķirama pēc labirintveida porām un substrāta - egles koksne. 

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.