Phaeolus schweinitzii

Šveinica filcene, Phaeolus schweinitzii (Fr.) Pat.

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi. Atsevišķas cepurītes vai lielākas grupas ar saplūdušām cepurītēm; apaļas vai neregulāri daivainas, līdz 25 cm diametrā. Kātiņš īss un resns, līdz 5 cm diametrā, novietots cepurītes centrā vai sānos. Reti augļķermeņi klājeniski ar atliektu malu; var būt arī sēdoši (veido rozetes) uz priežu stumbriem. Cepurītes virspuse oranža, vēlāk kļūst dzeltenbrūna, izžūstot tumši sarkanbrūna; samtaina līdz saraina, joslaina. Ļoti jauni augļķermeņi ir dzelteni. Poru virsma sākumā oranža, pēc tam kļūst zaļgani brūna, vecākiem augļķermeņiem dzeltenbrūna līdz rūsas brūna. Poras lielas, stūrainas, 1–2 uz 1 mm, starpsienas biezas, ar vecumu plaisājošas. Mīkstums dzeltenbrūns, ar vecumu kļūst tumši rūsas brūns, mīksts līdz šķiedrains, līdz 1,5 cm biezs. Stobriņu slānis nolaidens, labi atšķirams no mīkstuma, krāsa no zaļgani līdz rūsas brūnai, līdz 1,5 cm biezs.  

Ekoloģija: attīstās uz zemes no saknēm, pie vecu, dzīvu priežu stumbra pamatnes vai netālu no tās; retāk – uz priežu kritalām, izgāztu priežu saknēm, sausokņiem un stumbeņiem, celmiem. Ļoti reti veido rozetes uz priežu stumbriem. Var būt arī pie lapeglēm un ļoti reti – citiem kokiem. Atbilstošos biotopos sastopama samērā regulāri visā Latvijas teritorijā. Skandināvijā sastopama uz dažādu skujkoku mirušās koksnes un uz dzīvu koku saknēm; Eiropā reti uz lapu kokiem, bet zināma uz alkšņiem, bērza, skābarža, kastaņas, dižskābarža, oša, apses u.c. 

Piemērotākie biotopi: Mežainas piejūras kāpas (2180) un Veci vai dabiski boreāli meži (9010*). Var būt sastopama arī priežu mežos, kas neatbilst meža biotopiem, parkos, reti arī pilsētu apstādījumos pie vecām priedēm 

Līdzīgās sugas: uz zemes pie skuju kokiem aug divgadīgā sausene Coltricia perennis, arī samtainā onnija Onnia tomentosa. To augļķermeņi ir daudz mazāki. 

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.