Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Poriella subacida
Biezā slāņpiepe, Poriella subacida (Peck) C.L. Zhao
(syn. Perenniporia subacida (Peck) Donk)
SBS |
Sugas apraksts: daudzgadīgi, klājeniski augļķermeņi. Poru slānis ir balts, krēmkrāsas (sezonas sākumā) līdz dzeltens-oranžs (sezonas beigās). Raksturīgas oranžas vai nobrūnējušas malas (nenoklāti iepriekšējo gadu slāņi). Visbiežāk augļķermenis ir līdz 1,5 cm biezs, bet var būt arī biezāks. Poras ir sīkas, 4–6 uz 1 mm. Poru virsma gluda, it kā vaskaina, var būt nedaudz spīdīga. Struktūra pasīksta, it kā nedaudz gumijaina. Šķērsgriezumā labi redzami skaidri nodalīti iepriekšējo gadu slāņi - parasti ap 3-5 mm biezi. Var veidot ļoti lielus augļķermeņus (≥ 6 m uz kritalas), var augt uz vairākām kritalām biotopā.
Ekoloģija: aug uz dažādu koku sugu kritalām, ļoti reti - uz stāvošas mirušās koksnes. Kritalas var būt dažādās sadalīšanās pakāpēs, augļķermeņi aug gan uz atsegtas koksnes (biežāk), gan uz mizas (retāk). Visbiežāk var konstatēt uz egles, bet var būt arī uz priedes, apses, bērza, alkšņiem. Citur konstatēta arī uz ievas, lapegles. Īpaši raksturīga biotopiem, kuros ir mitrs mikroklimats vai daļēji mitri apstākļi un/vai atrodams liels daudzums mirušās koksnes. Šī ir viena no retajām DMB piepju sugām, ko var konstatēt mežos, ko skārušas vējgāzes (it īpaši - egļu mežos) un augļķermeņus ir iespējams atrast vietās, kur kritalas guļ viena uz otras.
Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Staignāju meži (9080*), var konstatēt arī citos biotopu veidos, piemēram, Aluviāli meži (91E0*) un Purvaini meži (91D0*). Reizēm var konstatēt arī jaunākos, saimnieciskos mežos, ja tos, piemēram, skārusi vējgāze.
Līdzīgās sugas: var sajaukt ar citām baltām/gaišām klājeniskām piepēm, it īpaši gadījumos, ja augļķermenis ir jauns (viengadīgs). Parasti laba atšķiršanas pazīme ir 1) oranži brūnā nokrāsa, kas redzama vai nu augļķermeņa malās vai ziemā/pavasarī, kad augļķermeņa pērnais slānis ir nobrūnējis un jaunais šī gada slānis vēl nav sācis augt; 2) šķērsgriezumā labi redzami vairāki slāņi. Ja augļķermenis ir jauns (viengadīgs), var palīdzēt poru sīkais izmērs (4-6 uz 1 mm). Iespējams, var sajaukt arī ar daudzgadīgo balto slāņpiepiepi Perenniporia medulla-panis - Latvijā tā sastopama retāk un parasti tikusi konstatēta uz ozolu kritalām, celmiem.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.
