Pappia fissilis

Izstieptā sierpiepe, Pappia fissilis (Berk. & M.A. Curtis) Zmitr.
(syn. Aurantiporus fissilis  (Berk. & M.A. Curtis) H. Jahn; Tyromyces fissilis (Berk. & M.A. Curtis) Donk)  

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, veido plati pieaugušas cepurītes, pa vienai vai vairākas cepurītes saaugušas ar kopīgu pamatu. Retāk klājeniski ar atliektu malu. Augļķermeņi līdz 10-20 cm plati, pie pamata 4–12 cm biezi. Svaigi sulīgi, nedaudz vaskaini, stingri, žūstot saraujas un kļūst blīvi un cieti; ar patīkamu, saldenu smaržu. Cepurītes augšpuse samtaina līdz saraina, bieži ar sīkiem izcilnīšiem vai matiņiem, nelīdzena un viļņota, sākumā balta, vēlāk krēmkrāsas, reizēm ar rozīgu toni. Mala no biezas līdz plānai, noapaļota vai asa. Poru virsma balta, bieži ar rozīgu toni, žūstot kļūst krēmkrāsas. Poras apaļas līdz stūrainas, 2–3 uz 1 mm, starpsieniņas plānas, veselas vai viegli saplaisājušas. Mīkstums bālgans, rozīgs vai krēmkrāsas, žūstot kļūst nedaudz tumšāks, bieži ar smalkām radiālām joslām, līdz 5 cm biezs. Stobriņu slānis līdz 25 mm biezs, tumšāks nekā mīkstums, it īpaši sausiem augļķermeņiem.  

Ekoloģija: aug uz apšu stumbriem, padziļinājumos vai stumbra plaisās, arī uz apšu mirušās koksnes (kritalas, stumbeņi). Var augt arī uz citiem lapu kokiem (ozols, bērzs, goba). Sastopama vidēji bieži gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot Kurzemes rietumu daļu.    

Piemērotākie biotopi: sastopama meža biotopos, kuros aug apses. Retāk arī jaunākās mežaudzēs, parkos. Var konstatēt tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Nogāžu un gravu meži (9180), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050).  

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar gaišas krāsas mīkstpiepēm, kas aug uz mirušās koksnes. Lapkoku mīkstpiepe Postia subcaesia un zilganā mīkstpiepe Postia caesia ir mazākas, ar zilganu nokrāsu. Ziemeļu klimakociste aug uz egļu mirušās koksnes.

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.