Leptoporus mollis

Maigā mīkstpore, Leptoporus mollis  (Pers.) Quél.

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, sēdoši, spilvenveida vai ar nolaidenu malu, līdz 12 x 7 x 4 cm lieli. Retāk - klājeniski. Virspuse sākumā rozīgi balta vai bāli sarkani-violeta, vēlāk kļūst purpursārta-brūna; samtaina vai grubuļaina. Mala vienādā krāsā ar augļķermeni vai krēmkrāsas klājeniskiem augļķermeņiem. Poru virsma sākumā balta līdz bāli sarkanīgi-violeta, vēlāk kļūst purpursārta-brūna. Poras apaļas līdz stūrainas, 3-4 poras uz 1 mm. Augļķermeņa mīkstums krēmkrāsas līdz rozīgi-bēšs, vēlāk kļūst rozīgi-brūns. Stobriņu slānis žūstot kļūst tumši purpursārts-brūns, skaidri atšķirams no mīkstuma, līdz 1 cm biezs.  

Ekoloģija: aug uz priežu un egļu kritalām, stumbeņiem un sausokņiem skujoku un jauktos mežos. Sastopama regulāri visā Latvijas teritorijā. Citur sastopama arī uz baltegles, lapegles.

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Purvaini meži (91D0*), bet var būt sastopama arī citos biotopu veidos, kur atrodama skujkoku mirusī koksne. Tikusi konstatēta kopā ar citām DMB specifiskajām vai indikatorsugām, tādām kā tumšbrūnā cietpiepe, centrbēdzes flēbija, rožainā apmalpiepe, purpura plānpiepe, egļu cietpiepe, liesmainā egļpiepe. Reti konstatēta arī sinantropās vietās (uz baļķiem u.tml.).  

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar citām mīkstpiepēm, bet tām nav raksturīga rozā nokrāsa, vai ar jaunām rožainājam apmalpiepēm, bet tām ir cieta struktūra. Ja aug klājeniski, var sajaukt ar sārto mīkstpiepi. 

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.