Junghuhnia collabens

Šokolādes jungūnija, Junghuhnia collabens (Fr.) Ryvarden

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski. Poru virsma rozā, gaiši brūna. Vecākiem augļķermeņiem krāsa kļūst košāka, tumši rozā vai kakao krāsā. Poras apaļas līdz stūrainas, 3-4 uz 1 mm. Šokolādes jungūnija aug, nelieliem laukumiem saplūstot kopā un veidojot lielākus. Parasti augļķermeņi ir ap 20-30 cm gari, bet labvēlīgos apstākļos var veidot >1 m garus laukumus un augt abās kritalas pusēs. Var augt uz vienas kritalas vairākus gadus. Tādos gadījumos starp jaunā augļķermeņa laukumiem redzams iepriekšējā gada augļķermenis, kas izskatās sarkanbrūns vai tumši brūns.  

Ekoloģija: aug uz vidēji līdz stipri satrupējušām skujoku kritalām. Galvenokārt uz egles, ievērojami retāk - uz priedes. Citur Eiropā novērota arī uz baltegles, Ziemeļamerikā - arī uz lapu kokiem. Dod priekšroku skujkoku vai jauktiem mežiem ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem (avotu, strautu, upīšu tuvumā; biotopos, kuros atrodami pārplūstoši vai purvaini laukumi). Sastopama samērā reti visā Latvijas teritorijā, ar lielāku novērojumu blīvumu centrālajā un ziemeļaustrumu daļā.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Var būt sastopama arī citos biotopos, kuros atrodamas egļu kritalas un ir mitrs mikroklimats vai daļēji mitri apstākļi, piemēram Nogāžu un gravu meži (9180*), Purvaini meži 901D0*, iespējama Staignāju mežu (9080*) perifērijā u.tml. Tikusi konstatēta uz egļu kritalām kopā ar citām DMB specifiskajām vai indikatorsugām, tādām kā tumšbrūnā cietpiepe, rožainā apmalpiepe, gludā baltene, citrondzeltenā antrodīte, centrbēdzes flēbija, melnā samtpiepe.  

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar sārto mīkstpiepi, kas vairāk raksturīga uz priežu kritalām. Laba šokolādes jungūnijas atšķiršanas pazīme ir ātra augļķermeņa krāsas maiņa no rozīga uz tumšbrūnu (šokolādes krāsā) nobrāzumu vietās (skat.foto).   

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.