Ischnoderma benzoinum

Melnā samtpiepe, Ischnoderma benzoinum (Wahlenb.) P. Karst.

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, pa vienam vai nelielās grupās, var būt vairāki saauguši kopā. Parasti nierveidīgi ar sašaurinātu pamatu vai plati pieauguši, diezgan lieli – līdz 12 cm plati, 15 cm gari un līdz 3 cm biezi pie pamata. Sākumā gaļīgi, sulīgi, vēlāk kļūst cieti un trausli. Augšpuse sākumā samtaina, brūna ar samērā platu, gaišu malu. Vēlāk samtainais apmatojums izzūd, virspuse kļūst tumši brūna, uz tās labi redzamas brūnas joslas, kas mijās ar melnām, viegli spīdīgām. Poru virsma sākumā balgana (pieskaroties kļūst tumšāka), vēlāk brūna; poras stūrainas līdz apaļas, 4–6 uz 1 mm. Mīkstums sākumā mīksts un bālgans, ar vecumu un izžūstot kļūst tumši brūns. Stobriņu slānis vienā krāsā ar poru virsmu, līdz 10 mm biezs.  

Ekoloģija: aug uz skujkoku mirušās koksnes, biežāk uz kritalām, bet var būt arī uz stumbeņiem, sausokņiem. Ļoti reti uz lapkokiem (melnalksnis). Sastopama samērā bieži visā Latvijas teritorijā. Citur galvenokārt konstatēta uz egles, retāk arī uz priedes, baltegles, lapegles, ļoti reti uz lapkokiem (piemēram, dižskābardis).     

Piemērotākie biotopi: Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Purvaini meži (91D0*). Var būt sastopama arī citos biotopos, ja tajos atrodama skujkoku mirusī koksne, piemēram, Veci jaukti platlapju meži (9020*), Staignāju meži (9080*). Biežāk sastopama meža biotopos, bet var būt arī jaunākās mežaudzēs. 

Līdzīgās sugas: labi atšķirama pēc joslainās virspuses. Citas piepju sugas, kas aug uz skujkoku mirušās koksnes, parasti ir daudzgadīgas, ar cietu struktūru.  

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.