Hypocreopsis lichenoides

Ķērpjveida žagarainis, Hypocreopsis lichenoides (Tode) Seaver

Sugas apraksts: izteiksmīga, oranžbrūna asku sēne, kas atgādina zaru aptverošus pirkstus. Augļķermeņi ir līdz 10 cm diametrā (reti ≥15 cm) un apmēram 0,5 cm biezi, neregulāri daivaini. "Pirksti" apmēram 3 mm plati un radiāli izplešas no centrālā punkta. Centrālā daļa parasti tumšāka. Vecāki daļēji atmirst un centrālajā daļā var iekrāsoties zaļganbrūni. Salīdzinoši biežāk žagarainis atrodams pa vienam vai nelielās grupās. Reti, optimālos apstākļos var veidot lielas grupas.   

Ekoloģija: visbiežāk aug uz kārkliem (ausainā kārkla), retāk var konstatēt uz lazdām, Latvijā ir arī viens novērojums uz nokaltušas paaugas eglītes. Citur suga konstatēta arī uz ievas un krūkļa. Žagarainis ir cieši saistīts ar lazdu brūnsvārceni Hymenochaetopsis tabacina un visbiežāk attīstās uz zariem, uz kuriem aug lazdu brūnsvārcene (var augt arī tai virsū). Latvijā žagaraini vislielākā iespēja ir atrast vietās ar mitrām ieplakām, kur aug lieli, veci ausainie kārkli (ķērpjaini, piepjaini, daļa zaru nokaltuši), it īpaši vietās, kur izveidojušās lielākas krūmu grupas. Šādi veci, lieli krūmi var būt gan dabiskos meža biotopos, gan purvu, bebraiņu, ūdenstilpju perifērijā, gan arī mitrās ieplakās lauksaimniecības zemēs (it īpaši tas raksturīgs Latgalē). Lai gan suga ir košā krāsā un ar izteiksmīgu formu, dabā tā ir grūti ieraugāma. Tādēļ tikusi uzskatīta par Latvijā ļoti reti sastopamu, tomēr pēdējos gados sugas novērojumu skaits ir pieaudzis. Meklējot žagaraini, sākotnēji jāatrod sugai potenciāli piemēroti veci, lieli krūmi un rūpīgi jāapskata zari. Ievērojami retāk žagaraini izdodas ieraudzīt nejauši, gadījuma dēļ.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopams tādos biotopos kā Staignāju meži (9080*), Aluviāli meži (91E0*), Purvaini meži (91D0*), 2.variants, kur atrodams sugai piemērotais substrāts - veci, lieli ausainie kārkli. Retāk tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), kur var būt gan uz kārkliem, gan lazdām. It īpaši Latgalē suga sastopama arī sekundārās mežaudzēs, krūmājos mitrās ieplakās lauksaimniecības zemēs, laukmalās u.tml.  

Līdzīgās sugas: žagarainim ir ļoti raksturīgs izskats, tādēļ tas ir grūti sajaucams. 

Apdraudējumi: krūmāju attīrīšana un kārklu audžu izciršana iznīcina sugai piemērotas dzīvesvietas. Piemērotu dzīvotņu pieejamību negatīvi ietekmē arī mitro mežu nosusināšana. Žagarainis ir sastopams vietās, kur atrodami tam piemērotie substrāti - lieli, veci, ķērpjaini, piepjaini un daļēji nosūnojuši krūmi. Tā ir viena no bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgām struktūrām, kas piemērota ne tikai žagarainim, bet arī citām sugām.