Hermanssonia centrifuga

Centrbēdzes flēbija, Hermanssonia centrifuga (P. Karst.) Zmitr.
(syn. Phlebia centrifuga P. Karst.)  

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski, reizēm plaši izplesti, līdz vairāk nekā metru gari. Virsma vaskaina, želejveidīga, ar nelieliem krokojumiem un izaugumiem, kas bieži veido radiālas līnijas (līniju izvietojumā nojaušami centri, no kuriem tās izplatās). Malas bārkstainas. Jauniem augļķermeņiem tās var izskatīties "pūkainas", rozā krāsā. Krāsa sākumā balta vai bāli krēmīga, vēlāk ar dzeltenu, sārtu, retumis - zilganu ietonējumu, vecas kļūst nedaudz tumšākas, brūnganas, uz tām bar būt brūnsarkani plankumi. Konsistence vaskaina vai stingri želejveida, nedaudz elastīga pat sausā stāvoklī. Izkalstot paliek gandrīz gluda, nedaudz saplaisā.  

Ekoloģija: suga ir galvenokārt saistīta ar mirušu skujkoku koksni, lielākoties ar egli, retāk priedi. Tomēr iespējams konstatēt arī uz lapkoku kritalām - apses, bērza, melnalkšņa. Centrbēdzes flēbija ir sastopama visā valsts teritorijā, ar lielāku novērojumu koncentrāciju Vidzemē, Zemgales ziemeļdaļā un Latgales centrālajā daļā.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Dod priekšroku biotopiem, kuros ir mitrs mikroklimats (piemēram, upīšu tuvumā) vai kuros atrodami pārplūstoši laukumi. Var būt sastopama arī citos biotopos, kur atrodamas egļu kritalas, piemēram, Aluviāli meži (91E0*). Tikusi konstatēta uz egļu kritalām kopā ar virkni DMB specifisko sugu. Samērā tipiski, ka tiek konstatēta kopā ar tumšbrūno cietpiepi un rožaino apmalpiepi. Novērota arī kopā ar maigo mīkstpori, sauso krustodermu, sārto mīkstpiepi, gludo balteni, pat baltdzelteno egļpiepi.  

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar lielo pergamentsēni Phlebiopsis gigantea - svaigi augļķermeņi ir ar zilganpelēku nokrāsu, puscaurspīdīgi, izžūstot kļūst trausli, atgādina sviestpapīru, ar lēveriem atdalās no substrāta. Iespējams, var sajaukt arī ar citām flēbijām, kas aug uz lapkokiem un kurām arī raksturīgi sīki izaugumi, kas var izkārtoties radiāli - želejas flēbijas Phlebia tremellosa augļķermeņi ir biezāki, tiem ir pusaliektas malas, starainā flēbija Phlebia radiata ir oranžīgā vai pelēcīgi oranžīgā krāsā, rūsganā flēbija Phlebia rufa sākumā ir dzeltenīgi brūngana, vēlāk rūsgana. Ja tiek novērota neraksturīga izskata centrbēdzes flēbija, it īpaši - uz lapkoka kritalas, vienmēr ieteicams pārliecināties, vai tomēr nav novērota kāda cita no flēbiju sugām, it īpaši - rūsganā flēbija.    

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Tiek uzksatīts, ka sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.