Hericium coralloides

Koraļļu (zarainā) dižadatene, Hericium coralloides (Scop.) Pers.

Sugas apraksts: koraļļu dižadatene ir ļoti dekoratīva, koši balta līdz krēmkrāsas sēne ar izteikti zarotu, koraļļiem līdzīgu augļķermeni. Augļķermenis ir 10–40 cm plats un augsts. Zarus blīvi sedz baltas, nokarenas, 5–15 mm garas “adatiņas”. Vecāki augļķermeņi kļūst dzeltenīgi, var nobrūnēt. Retāk sastopams viens augļķermenis, biežāk aug nelielās grupās (līdz 10 augļķermeņi).  

Ekoloģija: koraļļu dižadatene aug uz vidēji līdz stipri satrupējušas lapu koku koksnes - stumbeņiem un kritalām. Visbiežāk uz apses, bērza, arī melnalkšņa, retāk - gobas/vīksnas, ozola, kļavas, dižskābarža. Izraisa balto trupi. Bieži sastopama uz mirušās koksnes, ko sadala īstā posapiepe Fomes fomentarius un melnā spulgpiepe (čaga) Inonotus obliquus. Sugu var sastapt gan vecos dabiskos mežos, it īpaši mitrās vietās, kur atrodams daudz mirušās koksnes, gan vecās aizaugušās parkveida ainavās u.tml.  

Piemērotākie biotopi: biežāk sastopama tādos biotopos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Nogāžu un gravu meži (9180*), Aluviāli meži (91E0*), Staignāju meži (9080*), retāk citos biotopu veidos. Raksturīga lapu koku un jauktiem mežiem – gāršas, damakšņi, slapjie vēri, dumbrāji un liekņas. Lielākoties pāraugušās un pieaugušās audzēs (80–150 g.v.). Nereti saistīta ar nogāzēm, gravām, arī upīšu, strautu tuvumā vai citās vietās ar mitru mikroklimatu, kur atrodamas kritalas un lielu dimensiju stumbeņi. Tikusi konstatēta uz lapkoku kritalām kopā ar citām retām vai dabisku meža biotopu specifiskajām vai indikatorsugām, tādām kā lapkoku svečtursēne, kastaņbrūnā kātiņpiepe, biezā slāņpiepe, arī vēdekļa sārtaine Rhodotus palmatus.  

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar ežu dižadateni Hericium erinaceus vai gaišo dižadateni Hericium cirrhatum, abas sugas Latvijā ir atrastas (vai iespējami atrastas) atsevišķos gadījumos. Abām sugām ir raksturīgas adatiņas, tomēr neviena no tām neveido koraļļveidīgi sazarotu augļķermeni. 

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana (tai skaitā parkveida situācijās) samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi var ietekmēt arī meliorācija un darbības, kas rada mikroklimata izmaiņas.