Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Gloiodon strigosus
Sarainā gļotzobe, Gloiodon strigosus (Sw.) P. Karst.
SBS | VU |
Sugas apraksts: viengadīgi augļķermeņi, kas visbiežāk veido cepurītes. Reti cepurītes atrodamas pa vienai, biežāk - nelielās grupās. Labvēlīgos apstākļos veido lielas grupas. Uz stāvošas koksnes, plaisu vietās nereti izkārtojas raksturīgās vertikālās rindās, cepurītēm izvietojoties vienai zem otras. Cepurīšu izmērs parasti ir 1–5 cm platumā un 0,3–1,5 cm biezumā. Virspuse ir saraina – sākumā krēmkrāsas, vēlāk pelēkbrūna līdz violetbrūna. Jauniem augļķermeņiem labi redzama gaiša, "zobaina" mala. Apakšpusē atrodas 2–7 mm garas “adatiņas”, kas sākotnēji ir netīri baltas, bet vēlāk iekrāsojas pelēcīgi vai brūngani violetos toņos. Reti uz kritalu sāniem veidojas klājeniski augļķermeņi, kas var sasniegt 20 cm un vairāk garumu.
Ekoloģija: aug gan uz atmirušiem lapu kokiem (kritalas, stumbeņi, sausokņi), gan retāk uz dzīviem kokiem - bojājumu, plaisu vietās. Latvijā visbiežāk sastopama uz blīgznas un apses, reti konstatēta arī uz lazdas un ievas. Citur Eiropā atrasta arī uz alkšņiem, gobām. Dod priekšroku mežiem ar mitru mikroklimatu, piemēram, lapu koku un jaukti meži gar upju, strautu krastiem, nogāžu un gravu mežos, staignājos, mitru ieplaku tuvumā u.tml. Reti sastopama suga, lai gan sugai piemēroti substrāti ir samērā plaši pieejami. Konstatēta galvenokārt Vidzemē un Latgalē, ar atsevišķiem atradumiem Zemgalē un Kurzemē.
Piemērotākie biotopi: atrodama galvenokārt mitros biotopos (ar stabilu un mitru mikroklimatu, pārplūstošiem laukumiem), konstatēta tādos biotopos kā Staignāju meži (9080*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Aluviāli meži (91E0*), Nogāžu un gravu meži (9180*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Retāk konstatēta arī sekundāros mežos, piemēram, baltalkšņu audzēs uz piemistrojumā esošajām blīgznām, vai citos samērā jaunos mežos, kas neatbilst biotopiem.
Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar vecākām alkšņu spulgpiepēm Xanthoporia radiata (syn. Inonotus radiatus), kas arī palielās grupās aug uz ļoti līdzīgiem substrātiem kā sarainā gļotzobe. Tomēr ieskatoties redzams, ka alkšņu spulgpiepēm cepurītes apakšdaļā nav adatiņu (bet var būt samērā garas, iešķeltas poras).
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu negatīvi ietekmē arī meliorācija mitrajos mežos un darbības, kas izraisa mikroklimata pārmaiņas.


