Gloeoporus pannocinctus

Zaļganā smalkpiepīte, Gloeoporus pannocinctus (Romell) J. Erikss.
(syn. Ceriporiopsis pannocincta (Romell) Gilb. & Ryvarden)

Sugas apraksts: viengadīga, klājeniski augoša piepe. Augļķermeņi parasti samērā nelieli, ar nelīdzenu virsmu. Reti veido lielus augļķermeņus, kas var izplesties pat metra un vairāk garumā. Poru virsmas krāsa variē no ziloņkaula līdz gaiši citrondzeltenai vai olīvzaļai, poru slānim parasti novērojama raksturīga citronkrāsas - zaļgana nokrāsa. Tomēr vērts atcerēties, ka poru slānis noteiktos apgaismojuma apstākļos, atkarībā no gaismas krišanas leņķa, var šķist rozīgs. Mala balta, tūbaina vai smalki bārkstaina. Poras ļoti sīkas — 6–8 poras uz 1 mm, ar plānām starpsienām; poru slānis ir līdz 2,5 mm biezs. Svaiga konsistence ir mīksta, nedaudz želejveida, bet, izžūstot kļūst koksnaini trausla. Garša viegli rūgta. Griezumā labi redzams tumšāks želejveida slānis, kas atdala poru slāni no pamatnes.

Ekoloģija: Parasti atrodama uz lapu koku kritalām – Latvijā visbiežāk uz bērza un apses kritalām, retāk uz melnalkšņa, kā arī atsevišķi novērojumi uz pīlādža, blīgznas, lazdas. Ļoti reti var būt arī uz egles. Novērota gan uz kritalām, gan sausokņiem un stumbeņiem, aug gan uz koksnes, gan uz mizas. Rietumeiropā bieži aug arī uz dižskābarža kritalām. Reizēm novērota arī uz veciem citu piepju augļķermeņiem (piemēram, īstās posapiepes Fomes fomentarius). Biežāk konstatējama Latvijas austrumu daļā jauktos un platlapju mežos, staignājos; ievērojami retāk – Kurzemē. Suga izraisa balto trupi. Tiek uzskatīts, ka dod priekšroku dabiski atmirušai koksnei, nevis vējā izgāztiem vai nocirstiem un atstātiem kokiem.

Piemērotākie biotopi:  Veci jaukti platlapju meži (9020*), Staignāju meži (9080*), Aluviāli meži (91E0*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Nereti konstatēta biotopos ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem (it īpaši Latgalē).

Līdzīgās sugas: sugu ir iespējams sajaukt ar citām baltām klājeniskām piepēm. Zaļganā smalkpiepīte visvieglāk atpazīstama pēc zaļganās poru virsmas, ļoti sīkajām porām un želejveidīgā slāņa griezumā.

Apdraudējumi: mežizstrāde samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Sugu apdraud mirušās koksnes trūkums apsaimniekotos mežos, kas ierobežo piemērotu substrātu pieejamību, kā arī biotopu fragmentācija un kontinuitātes pārtraukums.