Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Ganoderma lucidum
Lakas plakanpiepe, Ganoderma lucidum (Curtis) P. Karst.
IS | ĪA |
ML | NT |
Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi (reti aug arī nākamajā gadā), ar malā novietotu kātiņu, plakani, pusapaļi līdz nierveidīgi, līdz 15 cm vai vairāk plati. Augšējā virsma nobriešanas laikā pārklāta ar plānu, lakveidīgu garozu, cepurītes virsma oranži sarkana līdz tumši sarkanbrūna un visbeidzot tumši kastaņbrūna. Mala asa, šaura, apakšā sterila. Pavisam jauni augļķermeņi ir balti līdz dzelteni. Vecākiem augļķermeņiem virsmu var klāt brūngans sporu pulveris. Poru virsma sākumā krēmīgi balta, vēlāk gaiši dzeltenīga, piespiežot iekrāsojas tumši purpurbrūna; poras apaļas līdz stūrainas, 4–5 uz 1 mm, ar biezām starpsienām. Mīkstums sākumā krēmīgi balts, vecākās daļās kļūst tumši purpurbrūns, pie pamata līdz 3 cm biezs. Stobriņu slānis purpurbrūns, skaidri norobežots no mīkstuma, līdz 1 cm biezs.
Ekoloģija: aug uz dažādu lapu koku mirušās koksnes (stumbeņi, kritalas, celmi), daudz retāk - uz skujkoku mirušās koksnes (priede, egle, lapegle). Latvijā samērā raksturīgs substrāts ir bērzs (arī alkšņi) staignājos. Vairākas reizes atrasta uz ozoliem. Samērā reti sastopama visā Latvijas teritorijā.
Piemērotākie biotopi: biežāk konstatēta biotopos Staignāju meži (9080*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Aluviāli meži (91E0*), Purvaini meži (91D0*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Atrasta arī citos biotopos: Mežainas piejūras kāpas (2180), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Ozolu meži (9160). Biežāk sastopama tādos meža tipos kā dumbrājs, vēris, damaksnis, pieaugušās un pāraugušās audzēs; meža nogabala valdošā suga biežāk ir bērzs, melnalksnis un priede. Suga retāk sastopama arī jaunākās mežaudzēs, parkos.
Līdzīgās sugas: raksturīgās formas un košās krāsas dēļ suga dabā ir viegli atšķirama.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.





