Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Rhodofomes roseus
Rožainā apmalpiepe, Rhodofomes roseus (Alb. & Schwein.) Kotl. & Pouzar
(syn. Fomitopsis rosea (Alb. & Schwein.) P. Karst.)
SBS | ĪA | ML | LC |
Sugas apraksts: augļķermeņi daudzgadīgi, reti pa vienam, biežāk - grupās. Pavisam jauni augļķermeņi var atgādināt rozā puslodes. Vecākiem izveidojas ovālas formas cepurītes ar samērā asu malu. Cepurītes virspuse kļūst tumšāka (tumši brūna līdz gandrīz melna) uz tās redzamas izcilnas, koncentriskas joslas. Augļķermeņi var būt līdz 12 cm plati, 4-6 cm biezi, bet visbiežāk ir samērā nelieli, līdz 5-6 cm plati. Retumis saaugot veido garenus "plauktiņus". Poru virsma gaiši rozā līdz rozīgi brūna. Jauniem augļķermeņiem visa poru virsma ir rozā, vecākiem var būt tikai daļēji. Poras samērā mazas, apaļas, 4-6 mm uz 1 mm. Konsistence korķaina līdz koksnaina. Augļķermeņiem reizēm vērojama gutācija - šķidruma pilienu izdalīšana.
Ekoloģija: Aug uz egļu kritalām, dod priekšroku mežiem ar mitru mikroklimatu vai daļēji mitriem apstākļiem. Labvēlīgos apstākļos uz lielām egļu kritalām var veidot arī ļoti lielas grupas (līdz 100 un pat vairāk augļķermeņi). Dabiskos meža biotopos nereti sastopama kopā ar tumšbrūno cietpiepi Phellinidium ferrugineofuscum un centrbēdzes flēbiju Hermanssonia centrifuga. Skandināvijā reti konstatēta arī uz priedes, baltegles, apses. Latvijā rožainai apmalpiepei raksturīga izteikti reģionāla izplatība. Latvijas austrumu daļā, Vidzemē un Latgalē piemērotos biotopos sastopama regulāri. Lielā skaitā atrodama, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā, vecās mežaudzēs ar lielu daudzumu egļu kritalu (it īpaši - Gaujas vai upīšu tuvumā). Kurzemē konstatēta ļoti retos gadījumos.
Piemērotākie biotopi: dominē biotopos Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050). Iespējams konstatēt arī citos biotopos, kuros atrodamas egļu kritalas, piemēram, Veci jaukti platlapju meži (9020*), Staignāju meži (9080*), Nogāžu un gravu meži (9180*) u.tml.
Līdzīgās sugas: ir iespējams sajaukt ar ļoti bieži sastopamo parasto apmalpiepi Fomitopsis pinicola. Parastajai apmalpiepei raksturīga noapaļota cepurītes mala. Savukārt rožainai apmalpiepei cepurītes mala ir samērā asa un augļķermeņu forma nereti atgādina naģeni. Parastajai apmalpiepei poru slānis ir krēmkrāsas (nevis rozīgs) un tās augļkermeņi parasti ir lielāki (līdz 38 x 20 x 15 cm), bet var būt arī nelieli. Kopumā rožainai apmalpiepei ir vairāk raksturīgi rozīgi vai violeti brūni toņi, bet parastajai apmalpiepei - dzelteni brūni toņi; tomēr arī jauniem rožainās apmalpiepes augļķermeņiem var būt silti brūna virspuse.
Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.




