Flaviporus citrinellus

Citrondzeltenā antrodīte, Flaviporus citrinellus (Niemelä & Ryvarden) Ginns
(syn. Antrodiella citrinella (Niemelä & Ryvarden)  

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, klājeniski vai ar nelielām atliektām cepurītēm. Visbiežāk augļķermeņi ir nelieli, apmēram 2-6 x 1-2 cm lieli. Ļoti reti pa vienam, parasti veido lielākas vai mazākas grupas. Retos gadījumos, īpaši labvēlīgos apstākļos, augļķermeņi saaug kopā, izplešas un var veidot arī krietni lielākus laukumus. Cepurītes (ja ir) nelielas, to virspuse matēta, salmu dzeltena, ar asu malu, vēdekļveida formas. Poru virsma gaiši (līdz koši) citrondzeltena. Poras ieapaļas vai nedaudz iegarenas, 3-4 uz 1 mm. Stobriņu slānis līdz 1 mm biezs. Svaigiem augļķermeņiem raksturīga labi izteikta balta līdz ļoti gaiši citrondzeltena mala. 

Ekoloģija: aug uz vidēji līdz stipri satrupējušām egļu kritalām, retāk arī uz lieliem egļu stumbeņiem (to apakšdaļā) un celmiem, ko noārda parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola. Var augt arī tieši virsū uz veciem parastās apmalpiepes augļķermeņiem. Dod priekšroku ēnainiem mežiem ar mitru un stabilu mikroklimatu, kuros piemistrojumā aug egle un atrodamas egļu kritalas. Tie var būt gan meži ar daļēji mitriem apstākļiem (atrodami pārplūstoši un purvaini laukumi), gan meži, kas atrodas mitru vietu (strautu, avoksnāju, bebraiņu, purvainu mežu, staignāju) tuvumā, uz upju nogāzēm u.tml.
Svarīgi paturēt prātā, ka citrondzeltenā antrodīte nereti mēdz "noslēpties" kritalu apakšpusē un ir pamanāma tikai pieliecoties. Tādos gadījumos sānskatā no augļķermeņa ir redzama neliela daļa un tā izskatās balta. Tādēļ, atrodot šķietami piemērotu egles kritalu ar vecām parastajām apmalpiepēm un kritalas apakšā pamanot nelielus, ieapaļus, baltus augļķermeņus, vērts vienu no tiem noņemt no kritalas apakšas un pārbaudīt, varbūt tomēr poru slānis ir dzeltens.    

Piemērotākie biotopi: sastopama mežos ar mitru mikroklimatu, kuros atrodamas egļu kritalas. Piemērotākie biotopi ir Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), arī Purvaini meži (91D0*). Bet var būt sastopama arī citos meža biotopos, kuros ir mitrs mikroklimats un piemistrojumā aug egle, piemēram, Nogāžu un gravu meži (9180*), Staignāju meži (9080*), Aluviāli meži (91E0*) u.tml. 

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar pavisam jauniem, svaigiem dzeltenās antrodijas Antrodia xantha augļķermeņiem, kam arī var būt citrondzeltena krāsa un balta mala. Dzeltenā antrodija dod priekšroku priežu un egļu kritalām saulainās un sausās vietās. Tā veido klājeniskus vai mezglainus augļķermeņus (bieži klāj lielus substrāta laukumus), nav cepurīšu. Dzeltenai antrodijai ir rūgta garša. Vecāki dzeltenās antrodijas augļķermeņi izbalo un saplaisā 5-15 mm garos un platos segmentos. 

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Dzīvotņu kvalitāti var degradēt arī meža meliorācija.