Pāriet uz galveno saturu
Latvijas ķērpji un dabisko mežu biotopu sugas
  • Sākums
  • Par mums
    • Atbalsti mūs
    • Pakalpojumi
    • Biedrība "Daba runā, es klausos"
  • Ķērpji
    • Taksonu saraksts
    • Senās koka ēkas
    • Terminu vārdnīca
  • DMB sugas
    • DMB ķērpji
      • Pārskats
    • DMB sēnes
      • Pārskats
    • DMB sūnas
      • Pārskats
    • DMB vaskulārie augi
      • Pārskats
  • Visas sugas

Pārlūkot

  • Ķērpji
    • Acolium
    • Acrocordia
    • Alectoria
    • Alyxoria
    • Arthonia
    • Arthothelium
    • Bacidia
    • Bactrospora
    • Biatora
    • Bryoria
    • Buellia
    • Calicium
    • Chaenotheca
    • Caloplaca
    • Cetrelia
    • Chaenothecopsis
    • Chrysothrix
    • Cladonia
    • Cliostomum
    • Collema
    • Cystocoleus
    • Dermatocarpon
    • Dibaeis
    • Diplotomma
    • Evernia
    • Felipes
    • Flavoparmelia
    • Graphis
    • Gyalecta
    • Hertelidea
    • Heterodermia
    • Hypocenomyce
    • Hypogymnia
    • Icmadophila
    • Lecanactis
    • Leptogium
    • Lobaria
    • Loxospora
    • Micarea
    • Microcalicium
    • Menegazzia
    • Multiclavula
    • Mycoblastus
    • Mycocalicium
    • Nephroma
    • Opegrapha
    • Parmelia
    • Parmeliella
    • Parmelina
    • Peltigera
    • Pertusaria
    • Phlyctis
    • Pleurosticta
    • Psilolechia
    • Ramalina
    • Reichlingia
    • Ricasolia
    • Sclerophora
    • Scytinium
    • Solorina
    • Stereocaulon
    • Thelotrema
    • Tuckermanopsis
    • Usnea
    • Xanthoparmelia
    • Zwackhia
  • Sēnes
    • Amylocystis
    • Anomoporia
    • Artomyces
    • Asterodon
    • Calcipostia
    • Cinereomyces
    • Climacocystis
    • Crustoderma
    • Dentipellis
    • Diplomitoporus
    • Erastia
    • Exophiala
    • Fistulina
    • Flavidoporia
    • Flaviporus
    • Fomitopsis
    • Fuscoporia
    • Fuscopostia
    • Ganoderma
    • Gliophorus
    • Gloeoporus
    • Gloiodon
    • Grifola
    • Hapalopilus
    • Hericium
    • Hermanssonia
    • Hypocreopsis
    • Inonotus
    • Ionomidotis
    • Ischnoderma
    • Junghuhnia
    • Lentinus
    • Leptoporus
    • Oxyporus
    • Pappia
    • Perenniporia
    • Phaeolus
    • Phellinidium
    • Phellinus
    • Phellopilus
    • Phlebia
    • Polyporus
    • Porodaedalea
    • Pseudomerulius
    • Pycnoporellus
    • Resinoporia
    • Rhodonia
    • Rigidoporus
    • Sidera
    • Skeletocutis
    • Szczepkamyces
    • Urnula
    • Xylobolus
    • Sarcodontia
    • Trametes
  • Sūnas
    • Alleniella
    • Anastrophyllum
    • Anomodon
    • Antitrichia
    • Barbilophozia
    • Bazzania
    • Buxbaumia
    • Calypogeia
    • Crossocalyx
    • Dicranum
    • Exsertotheca
    • Frullania
    • Geocalyx
    • Homalia
    • Hylocomiastrum
    • Isothecium
    • Jamesoniella
    • Jungermannia
    • Lejeunea
    • Leucobryum
    • Liochlaena
    • Lophozia
    • Marchantia
    • Metzgeria
    • Neckera
    • Neoorthocaulis
    • Nowellia
    • Odontoschisma
    • Plagiothecium
    • Porella
    • Pseudanomodon
    • Rhytidiadelphus
    • Riccardia
    • Scapania
    • Schistostega
    • Sphagnum
    • Syzygiella
    • Trichocolea
    • Zygodon
    • Ulota
    • Festuca
  • Vaskulārie augi
    • Alium
    • Bromopsis
    • Carex
    • Cinna
    • Circaea
    • Corallorhiza
    • Cypripedium
    • Dentaria
    • Diphasiastrum
    • Epipogium
    • Galium
    • Geranium
    • Glyceria
    • Listera
    • Lunaria
    • Matteuccia
    • Poa
    • Polygonatum
    • Ranunculus
    • Sanicula
    • Viola

Autortiesības

© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze

Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.

Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv

  • Visas sugas
  • Sēnes
  • Flavidoporia
  • Fomitopsis pulvinascens

Fomitopsis pulvinascens

Spilvenveida antrodija, Fomitopsis pulvinascens (Pilát) T. Niemelä & O. Miettinen)
(syn. Antrodia pulvinascens (Pilát) Niemelä; Flavidoporia pulvinascens (Pilát) Audet)  

SBS

VU 


Sugas apraksts: daudzgadīga piepe. Augļķermeņi klājeniski vai mezglaini, var segt lielus laukumus.  Pieauguši augļķermeņi ir ap 1 cm biezi. Raksturīgi, ka kritalu sānos, uz slīpām virsmām veido it kā "notecējušus" augļķermeņus - ir redzamas tumšākas (salmu krāsā līdz gaiši brūnas) malas, kas kontrastē ar gaišo (balto, krēmkrāsas) šīgada poru slāni. Uz brūnās malas ir redzamas izcilnas svītriņas, kas liecina par iepriekšējo gadu slāņiem. Poras ieapaļas, parasti 4-5 uz 1 mm, uz slīpiem substrātiem malējās poras lielākas un neregulārākas (līdz 2 uz 1 mm). Stobriņu slāņa griezumā gadskārtu slāņi vāji izteikti. Vecākie stobriņu slāņi bieži drupani līdz krītaini, vēlāk var kļūt par amorfu masu bez noteiktas struktūras.  

Ekoloģija: reti sastopama suga. Aug galvenokārt uz lielu apšu kritalām, parasti bez mizas. Sastopama jauktos un lapu koku mežos ar mitru un stabilu mikroklimatu, piemēram, mitru vietu (ezeru, upju, strautu, avoksnāju, bebraiņu, purvainu mežu) tuvumā, nogāžu lejasdaļā u.tml. Zviedrijā suga tikusi konstatēta arī uz stāvošām nokaltušām apsēm un reti arī uz bērza, blīgznas, pīlādža.   

Piemērotākie biotopi: sastopama biotopos, kuros atrodamas lielas apšu kritalas, tādos kā Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050) u.c.

Līdzīgās sugas: jaunus augļķermeņus, kuriem nav izveidojusies labi izteikta tumšāka mala, var sajaukt ar citām baltas vai krēmkrāsas piepēm, kas aug uz apsēm. Gaišus klājeniskus augļķermeņus ar brūnu malu veido arī ļoti bieži sastopamā rindu antrodija Antrodia serialis, tomēr tai parasti ir vairāk vai mazāk izteiktas cepurītes (var arī nebūt). Rindu antrodija ir viengadīga (reti divgadīga).    

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Dzīvotņu kvalitāti var degradēt arī meža meliorācija. 


Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.