Fistulina hepatica

Parastā aknene, Fistulina hepatica (Schaeff. : Fr.) With.

Sugas apraksts: augļķermeņi viengadīgi, sēdoši vai vēdekļveida ar šaurāku piestiprināšanās vietu, līdz 20 cm plati un līdz 6 cm biezi. Var augt gan pa vienai, gan veidot nelielas grupas. Cepurītes virspuse rozīgi brūna līdz sarkani vai violeti brūna. Mala noapaļota līdz samērā asa. Svaigām konsistence mīksta, gaļīga, saspiežot vai ievainojumu vietās izdalās sarkanīgs, asinīm līdzīgs šķidrums. Vēlāk augļķermeņu konsistence kļūst šķiedraināka un izturīgāka. Cepurītes virspuse ir nedaudz pūkaina vai saraina līdz gluda, mitrā laikā - gļotaina. Apakšpuse balta, aizskarot paliek tumša. Novecojot un izžūstot, apakšpuse paliek brūna. Cepurītes apakšpusē redzami atsevišķi stobriņi, kas novietoti cieši cits pie cita, bet nav savienoti savā starpā. To var viegli pārbaudīt, pārvelkot ar pirkstu. Atveres sīkas, 4-6 uz 1 mm.     

Ekoloģija: Aug uz lielu un vecu, dzīvu ozolu stumbriem. Parasti stumbra apakšdaļā, sakņu kakla tuvumā (var būt arī uz lielām saknēm), retāk augstāk kokā  (arī uz lieliem zariem). Reti turpina augt uz nokaltušiem ozoliem, kritalām, celmiem. Latvijā ir tikusi konstatēta arī uz liepas. Ziemeļeiropā suga sastopama gandrīz tikai uz ozoliem, bet Centrāleiropā un Dienvideiropā nereti sastopama arī uz ēdamās kastaņas, ļoti reti arī uz citiem lapu kokiem. Aknene ozolos izraisa stumbra trupi, rezultātā padarot tos dobus. Ir nepieciešams ilgs koka trupēšanas periods, līdz parādās augļķermeņi, tādēļ aknene ir galvenokārt sastopama uz lieliem un veciem kokiem. Aknene ir vājš patogēns, sava saimniekauga vispārējo veselību ietekmē maz. 

Piemērotākie biotopi: sastopama vietās, kur atrodami lieli, veci ozoli - mežos, upju gravu nogāzēs, parkveida pļavās, arī parkos, apstādījumos, alejās un uz atsevišķi augošiem ozoliem. Latgalē konstatēta ievērojami retāk. Piemēroti ir tādi meža biotopi kā Ozolu meži (9160), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Nogāžu un gravu meži (9180*), Aluviāli meži (91E0*), Jaukti ozolu, gobu, ošu meži gar lielām upēm (91F0), bet var būt sastopama arī citos mežos, kur piemistrojumā atrodami lieli, veci ozoli, piemēram, Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050).

Līdzīgās sugas: svaiga labi atšķirama no citām sugām. Iespējams, grūtāk atšķirt vecus, sažuvušus, nobrūnējušus augļķermeņus, tomēr arī tādiem labi redzams, ka cepurītes apakšpusē atrodami stobriņi, kas novietoti cits pie cita, bet nav savienoti savā starpā. 

Apdraudējumi: sugu apdraud mežsaimnieciskā darbība, vecu ozolu izvākšana no mežaudzēm. Latvijā arī vērojamas ainavas izmaiņas saimnieciskās darbības rezultātā – aleju izciršana, atsevišķi stāvošu ozolu izzušana no Latvijas ainavas, lielu koku izzāģēšana parkos, pamatojoties uz drošības apsvērumiem. Daļēji akneni pasargā lielo ozolu dižkoku statuss, taču svarīgi saglabāt arī vidēja izmēra ozolus, kuri potenciāli var kļūt par saimniekaugiem aknenei, kā arī citām ar lieliem ozoliem saistītām retām un īpaši aizsargājamām sugām, piemēram, lapkoku praulgrauzim.  

Foto: Oksetungesopp Fistulina hepatica (Schaeff. : Fr.) With. / Artsdatabanken.no. Autors: Tom Hellik Hofton, CC BY 3.0 licence.