Autortiesības
© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze
Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv
Exophiala calicioides
syn. Caliciopsis calicioides (Fr.) Fitzp.
Sugas apraksts: viegli atpazīstama mazēdiju veidojoša askusēne, kas sastopama bioloģiski vecu apšu mizas plaisās. Raksturīgi melni, taisni vai nedaudz ieliekti augļķermeņi 1,0–2,5 (–3) mm garumā un 0,1–0,2 mm platumā. Uz substrāta augļķermeņi izvietoti pa vienam vai nelielos pušķos, attīstoties no melnas stromas. Sugas ārējais izskats var atgādināt Chaenotheca un Calicium ģinšu ķērpjus, tādēļ epitetā izmantots nosaukums Calicioides. Nobriedušu augļķermeņu centrā veidojas apļveida paplašinājums 0,2–0,4 mm platumā, kurā attīstās aski ar askusporām. Aski ir vālesveidīgi ar garu “astīti” jeb sporu nesēju, kas atgādina spermatozoīda formu. Nenobriedušas askusporas ir caurspīdīgas, bet nobriedušas – brūnas, eliptiskas, 6,0–8,5 × 3,5–5,5 μm lielas. Sporas izbirst pa apaļo augļķermeņa galu, ko veido gaišas hifas un nobriedušās askusporas. Gala tonis rodas no gaišo hifu un nobriedušo askusporu sajaukuma. No attāluma suga izskatās kā ļoti sīki, neregulāras formas melni plankumi vai punkti. Ņemot vērā augļķermeņu nelielo izmēru, to drošai noteikšanai nepieciešams izmantot rokas lupu ar vismaz 10 reižu palielinājumu.
Izplatība un ekoloģija: reti sastopama suga visā Latvijas teritorijā. Saistīta ar bioloģiski veciem mežiem un ieņem ļoti šauru ekoloģisko nišu. Aug bioloģiski ļoti vecu apšu mizu plaisās. Retos gadījumos var saglabāties uz apšu kritalām, kamēr vien tām ir miza. Raksturīga biotopiem veci vai dabiski boreāli meži un veci jaukti platlapju meži, ja tajos sastopamas bioloģiski vecas apses. Var sastapt arī citos meža biotopos, ja tajos ir vecas apses. Latvijā pirmo reizi konstatēta 2020. gadā. Valstī apzinātas 15 atradnes, no kurām visvairāk konstatētas valsts Ziemeļaustrumu daļā.
Apdraudējumi: mežsaimnieciskā darbība, tā piemēram, sugas pirmā atradne Latvijā ir nocirsta kailcirtē; nosusināšana, kas izmaina meža mikroklimatu, kas svarīgs sugas eksistencei; meža autoceļu būvniecība.
Statuss: sugas
populācijas stāvoklis Latvijā novērtēts kā stipri apdraudēts (EN). Ierosināts sugu iekļaut īpaši aizsargājamo un mikroliegumu sugu sarakstos. Uzskatāma arī par dabisko mežu biotopu speciālistu sugu ar augstu vērtību.

