Dentipellis fragilis

Trauslā adatene, Dentipellis fragilis (Pers.) Donk

Sugas apraksts: viengadīga klājeniska sēne. Balta līdz krēmkrāsas vai bāli dzeltena, veido 0,5 - 1,5 cm garas, smailas adatiņas. Pamatne mīksta, viegli atdalāma no substrāta. Svaigām labi izteikta gaiša mala, malas zonā adatiņas parasti ir īsākas. Vecas paliek tumšākas.  

Ekoloģija: samērā reti sastopama suga (Kurzemē retāka). Visbiežāk aug uz vēlīnā sadalīšanās stadijā esošām lapu koku kritalām, parasti vairākus gadus uz vienas un tās pašas kritalas. Biežāk uz apšu kritalām, konstatēta arī uz melnalkšņa, baltalkšņa, oša, bērza, liepas, kļavas, ievas, pīlādža. (Citur Eiropā iecienīts substrāts ir dižskābardis.) Dod priekšroku barības vielām bagātām, mitrām un noēnotām mežaudzēm. Tiek uzskatīts, ka sugai būtiska ir mirušās koksnes pieejamības kontinuitāte (nepārtrauktība).

Piemērotākie biotopi: var būt sastopama dažādos biotopos, kuros atrodamas lapu koku kritalas. Praksē vērojams, ka Latvijā lielāka iespēja atrast mitrās, it īpaši upīšu tuvumā esošās, mežaudzēs - tādos biotopos kā Aluviāli meži (91E0*), Staignāju meži (9080*), Nogāžu un gravu meži (9180). Arī mitri Veci jaukti platlapju meži (9020), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Veci vai dabiski boreāli meži (9010), Ozolu meži (9160). Retāk suga sastopama no dabas aizsardzības viedokļa mazāk vērtīgās mežaudzēs, piemēram, upīšu tuvumā var būt arī jaunākās mežaudzēs. 

Sugai piemērotos biotopos var būt sastopamas arī citas DMB specifiskās sēņu sugas, tādas kā košā cietpore, zarainā dižadatene, krokainā jodausene, sarainā gļotzobe.

Līdzīgās sugas: ir iespējams sajaukt ar citām baltas vai dzeltenīgas krāsas sēnēm, kas veido adatiņas. Vislīdzīgākā ir Sistotrema raduloides, kura aug uz spēcīgi satrūdējušām lapu koku kritalām, tomēr tai adatiņas parasti ir īsākas - līdz 4(-6) mm garas. Neregulāras adatiņas vai šķeltas poras veidojas, piemēram, arī maldinošajai šķeltpiepei Xylodon paradoxus un Basidioradulum radula, abas sugas visbiežāk aug uz nokaltušiem lapu koku zariem.   

Apdraudējumi: mežizstrāde un mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību. Dzīvotņu kvalitāti degradē arī meža meliorācija.