Pāriet uz galveno saturu
Latvijas ķērpji un dabisko mežu biotopu sugas
  • Sākums
  • Par mums
    • Atbalsti mūs
    • Pakalpojumi
    • Biedrība "Daba runā, es klausos"
  • Ķērpji
    • Taksonu saraksts
    • Senās koka ēkas
    • Terminu vārdnīca
  • DMB sugas
    • DMB ķērpji
      • Pārskats
    • DMB sēnes
      • Pārskats
    • DMB sūnas
      • Pārskats
    • DMB vaskulārie augi
      • Pārskats
  • Visas sugas

Pārlūkot

  • Ķērpji
    • Acolium
    • Acrocordia
    • Alectoria
    • Alyxoria
    • Arthonia
    • Arthothelium
    • Bacidia
    • Bactrospora
    • Biatora
    • Bryoria
    • Buellia
    • Calicium
    • Chaenotheca
    • Caloplaca
    • Cetrelia
    • Chaenothecopsis
    • Chrysothrix
    • Cladonia
    • Cliostomum
    • Collema
    • Cystocoleus
    • Dermatocarpon
    • Dibaeis
    • Diplotomma
    • Evernia
    • Felipes
    • Flavoparmelia
    • Graphis
    • Gyalecta
    • Hertelidea
    • Heterodermia
    • Hypocenomyce
    • Hypogymnia
    • Icmadophila
    • Lecanactis
    • Leptogium
    • Lobaria
    • Loxospora
    • Micarea
    • Microcalicium
    • Menegazzia
    • Multiclavula
    • Mycoblastus
    • Mycocalicium
    • Nephroma
    • Opegrapha
    • Parmelia
    • Parmeliella
    • Parmelina
    • Peltigera
    • Pertusaria
    • Phlyctis
    • Pleurosticta
    • Psilolechia
    • Ramalina
    • Reichlingia
    • Ricasolia
    • Sclerophora
    • Scytinium
    • Solorina
    • Stereocaulon
    • Thelotrema
    • Tuckermanopsis
    • Usnea
    • Xanthoparmelia
    • Zwackhia
  • Sēnes
    • Amylocystis
    • Anomoporia
    • Artomyces
    • Asterodon
    • Calcipostia
    • Cinereomyces
    • Climacocystis
    • Crustoderma
    • Dentipellis
    • Diplomitoporus
    • Erastia
    • Exophiala
    • Fistulina
    • Flavidoporia
    • Flaviporus
    • Fomitopsis
    • Fuscoporia
    • Fuscopostia
    • Ganoderma
    • Gliophorus
    • Gloeoporus
    • Gloiodon
    • Grifola
    • Hapalopilus
    • Hericium
    • Hermanssonia
    • Hypocreopsis
    • Inonotus
    • Ionomidotis
    • Ischnoderma
    • Junghuhnia
    • Lentinus
    • Leptoporus
    • Oxyporus
    • Pappia
    • Perenniporia
    • Phaeolus
    • Phellinidium
    • Phellinus
    • Phellopilus
    • Phlebia
    • Polyporus
    • Porodaedalea
    • Pseudomerulius
    • Pycnoporellus
    • Resinoporia
    • Rhodonia
    • Rigidoporus
    • Sidera
    • Skeletocutis
    • Szczepkamyces
    • Urnula
    • Xylobolus
    • Sarcodontia
    • Trametes
  • Sūnas
    • Alleniella
    • Anastrophyllum
    • Anomodon
    • Antitrichia
    • Barbilophozia
    • Bazzania
    • Buxbaumia
    • Calypogeia
    • Crossocalyx
    • Dicranum
    • Exsertotheca
    • Frullania
    • Geocalyx
    • Homalia
    • Hylocomiastrum
    • Isothecium
    • Jamesoniella
    • Jungermannia
    • Lejeunea
    • Leucobryum
    • Liochlaena
    • Lophozia
    • Marchantia
    • Metzgeria
    • Neckera
    • Neoorthocaulis
    • Nowellia
    • Odontoschisma
    • Plagiothecium
    • Porella
    • Pseudanomodon
    • Rhytidiadelphus
    • Riccardia
    • Scapania
    • Schistostega
    • Sphagnum
    • Syzygiella
    • Trichocolea
    • Zygodon
    • Ulota
    • Festuca
  • Vaskulārie augi
    • Alium
    • Bromopsis
    • Carex
    • Cinna
    • Circaea
    • Corallorhiza
    • Cypripedium
    • Dentaria
    • Diphasiastrum
    • Epipogium
    • Galium
    • Geranium
    • Glyceria
    • Listera
    • Lunaria
    • Matteuccia
    • Poa
    • Polygonatum
    • Ranunculus
    • Sanicula
    • Viola

Autortiesības

© 2025 kerpji.lv — Renāte Kaupuža un Ilze Ķuze

Visa šajā lapā ievietotā informācija un attēli ir aizsargāti ar autortiesībām; to izmantošana drukātos materiālos atļauta tikai ar iepriekšēju rakstisku saskaņošanu, bet prezentācijās un citos nekomerciālos izglītības nolūkos – ar atsauci uz avotu un autoru.

Atsaukšanās piemērs: Kaupuža, R., & Ķuze, I. (2025). Latvijas ķērpji un DMB sugas. Pieejams: https://kerpji.lv

  • Visas sugas
  • Sēnes
  • Calcipostia
  • Calcipostia guttulata

Calcipostia guttulata

Pilienu mīkstpiepe, Calcipostia guttulata (Sacc.) B.K.Cui, L.L.Shen & Y.C.Dai
(syn. Postia guttulata (Sacc.) Jülich; Oligoporus guttulatus (Sacc.) Gilb. & Ryvarden)

SBS


Sugas apraksts: viengadīga piepe. Sugai raksturīga šķidruma izdalīšana (gutācija), tādēļ viena no galvenajām pilienu mīkstpiepes atšķiršanas pazīmēm ir poru slānī redzamie apaļie padziļinājumi (~2-3 mm diametrā) no izkaltušiem gutācijas pilieniem. 

Augļķermeņi balti, krēmkrāsas līdz gaiši brūni, vidēji lieli - līdz 10 cm plati. Cepurītes virspuse grubuļaina. Poru slānis ir balts, tam var būt nedaudz rozā vai zaļgana nokrāsa. Poras 4-6 uz 1 mm. Jaunām cepurītes mala noapaļota, arī no cepurītes virspuses (vairāk izteikts malas zonā) izdalās gutācijas pilieni. Vecām cepurītes mala nereti kļūst asa, uz cepurītes virsmas var būt redzamas vairāk vai mazāk izteiktas radiālas līnijas, gutācijas pilieni vai to atstātie padziļinājumi redzami tikai apakšpusē, poru slānī. Rūgtena garša. 

Ekoloģija: samērā reti sastopama suga. Aug galvenokārt uz egļu (retāk - priežu) kritalām, celmiem, arī stumbeņu pamatnēm, reti - uz saknēm. Zviedrijā tikusi konstatēta arī uz dzīvu koku pamatnes (ticami - novājināts koks). 

Piemērotākie biotopi: veci skujkoku meži - Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), Purvaini meži (91D0*). Suga var būt sastopama gan labas kvalitātes biotopos, gan - retāk - no dabas aizsardzības viedokļa mazāk vērtīgās mežaudzēs vai parkveida situācijās, uz egļu celmiem. 

Līdzīgās sugas: iespējams, var sajaukt ar bieži sastopamo rūgto mīkstpiepi Postia stiptica, kas arī aug uz skujkoku kritalām. Svaigām rūgtajām mīkstpiepēm raksturīga bālganu gutācijas pilienu izdalīšana. Rūgtās mīkstpiepes cepurītes ir baltas (var būt nedaudz zilganas vai pelēcīgas), mīkstas, parasti mazāka izmēra. Rūgtajai mīkstpiepei ir ļoti rūgta garša. 

Apdraudējumi: mežizstrāde, mirušās koksnes izvākšana samazina sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību.

 

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.