Mycoblastus sanguinarius
Asinssārtais mikoblasts, Mycoblastus sanguinarius (L.) Norman
Sugas apraksts: krevveida ķērpis ar gaišu līdz pelēku laponi, mitrā stāvoklī laponis kļūst zaļgans, žaļganplēks. Laponis ar norobežotu malu, reizēm mala (priekšlaponis) tumša. Uz lapoņa daudz melnu biatorveida apotēciju 0,5-2(-3) mm diametrā. Zem to virskārtas slēpjas koši sarkans hipotēcijs (koši sarkano pigmentu rada skābe rhodocladonic acid). Šaubu gadījumā jāpārgriež melnais apotēcijs vai jāpaskrāpē ar nagu, līdz ierauga sarkano hipotēcija slāni. Ķīmisko reakciju testi ar laponi: K+ netīri dzeltens, C-, KC-, P+ dzeltenīgs vai P-, UV-; hipotēcijs un sarkanais pigments: K+ sarkans, P-, UV-. Vairāk informācijas: ITALIC 8.0.
Ekoloģija: mitros mežos uz dzīvu koku stumbriem, mizas. Visbiežāk uz bērziem, gadās arī uz melnalkšņiem, daudz retāk – egles, priedes un citām koku sugām (kadiķis, baltalksnis). Var atrast arī uz bērzu kritalām, sausokņiem (ar mizu). Atsevišķos gadījumos arī uz nelieliem sausiem egļu zariem (bez mizas), gan uz augošiem kokiem, gan zemē nokritušiem. Latvijā atrasts arī uz akmeņiem. Piemēroti biotopi: Purvaini meži 91D0*, Staignāju meži 9080*, mitri Veci vai dabiski boreāli meži 9010* un mitri Lakstaugiem bagāti egļu meži 9050. Purvainos apvidos var būt arī uz kāpām – Mežainas piejūras kāpas 2180. Tipisks biotops – mežs ar mitru mikroklimatu, kurā atrodami >110 g.v. bērzi. Suga ar reģionālas izplatības īpatnībām - visbiežāk kosntatēta Kurzemes Z daļā, retāk Vidzemes piejūras reģionos, ļoti reti Vidzemes centrālajā daļā un pašā Ziemeļlatgales galā. Zemgalē, Latgales dienvidu un centrālajā daļā nav konstatēta.
Statuss: dabisku meža biotopu indikatorsuga ar augstu vērtību; īpaši aizsargājama suga; suga, kuras aizsardzībai veidojami mikroliegumi; vēsturiskā Latvijas Sarkanās grāmatas kategorija - 3; sugas populācijas stāvoklis Latvijā novērtēts kā gandrīz apdraudēts (NT).
 |  |  |  |
