Hypogymnia farinacea
Sugas apraksts: lapveida ķērpis, veido rozetes līdz 6 cm diametrā, samērā cieši piegulošs substrātam. Centra daļā krokots, kārpveidīgi grubuļots. Daivas 1–3 mm platas, ar dobiem vidiem. Virspuse pelēka līdz brūnganpelēka, apakšpuse melna, galos brūna. Apotēciji veidojas ekstrēmi reti. Sugas noteikšanas nozīmīgākā pazīme ir liels daudzums sorāļu, kas attīstās no lapoņa krokām un plīsuma vietām. Ķīmisko reakciju testi: ar lapoņa virspusi K+ dzeltens, C-, KC-, P- vai P+ gaiši dzeltens; serde K-, C-, KC+ oranžs-sarkans, P-, UV+ gaiši violetzils; sorāļi P-.
Piezīmes: var sajaukt ar bieži sastopamo pūslīšu hipogimniju, bet tai nav centrā sorāļu lielā daudzumā, bet gan lapņa daivu apakšpusē, kā arī pūslīšu hipogimnijas sorāļi reakcijā ar P+ paliek oranži-sarkani.
Ekoloģija un izplatība: mežos un parkveida ainavās uz koku mizas ar skābu pH - bērziem, priedēm. Pasienes katoļu kapos uz veca bērza (Ludzas novads), Sila (Ondzuļu) kapos uz veciem bērziem (Preiļu novads).
Statuss: reti novērota suga Latvijā. Lielākā daļa atradņu konstatētas laikā no 1966.-1993. gadam (A. Piterāna vākumi RIG kolekcijā). Konstatēta Bažu purvā, Kolkā, Lādē, Bormaņos, Kaives pagastā. Dabisku meža biotopu indikatorsuga ar augstu vērtību.
