Cyphelium tigillare

Koksnes cifēlija, Cyphelium tigillare (Ach.) Pers.

Sugas apraksts: uz koksnes augošs krevveida ķērpis, ar koši zaļgandzeltenu, kārpainu laponi, kurā daudz melnu, iegremdētu apotēciju, 0,4-1,00 mm diametrā. Uz lapoņa izkārtoti arī mazāki "melni punktiņi", kas ir šī ķērpja piknīdas. Aski bumbierveida, ar 2-3 divdaļīgām, brūnām, eliptiskām, 7-22 x 6-7 µm askusporām. Ķīmisko reakciju testi ar laponi ir negatīvi.

Piezīmes: no ļoti līdzīgās Cyphelium notarisii, atšķirama tikai mikroskopiski. Cyphelium tigillare askusporas ir divdaļīgas, brūnas, eliptiskas, 7-22 x 6-7 µm, ar gludu virsmu. Cyphelium notarisii sporas sākotnēji ir divdaļīgas, bet nobriestot paliek murāliskas, plaši eliptiskas, mainīgas formas, ar slīpām starpsienām, 17-24 x 13-18 µm.

Statuss: sugas populācijas stāvoklis Latvijā novērtēts kā kritiski apdraudēts (CR), taču novērtējums ir kļūdains - sugas eksistence Latvijā nav pierādīta. Sākotnēji sugas atradne tikusi dokumentēta Kolkā, Baltijas jūras krastā, ko pierāda RIG herbārija vākums nr. 19071, taču suga noteikta kļūdaini. Ņemot vērā sugas izplatības areālu un sastopamību pasaulē (t.sk. Igaunijā), sagaidāms, ka suga ir ļoti reti sastopama arī Latvijā. Meklējama uz izkaltušas skujkoku koksnes pārejas un augstajos purvos, saulainos mežos. Arī uz koka žogiem, guļbūvēm.

Attēli iegūti bildējot LU muzeja krājuma Latvijas ķērpju sugu kolekcijas paraugu, kurš ievākts Jamalas rajonā, Krievijā, 1958.g., uz lapegles koksnes.